Saeimā aktīvas diskusijas par jauno Būvniecības likumu pavadīja daudzi nozares uzņēmumu iebildumi. Tās ilga vismaz piecus gadus, un tam vienlaikus ar vairākiem saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā no 1.februāra.
Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš raidījumam „Rīta Panorāma", runājot par šī brīža politikas prioritātēm, atzinis, ka Zolitūdes traģēdijas dēļ būtu jāvērtē iespēja likuma stāšanos spēkā atlikt. „1.februārī jāstājas spēkā jaunajam Būvniecības likumam, un, izejot no Zolitūdes situācijas, tas ir ļoti sarežģīts izdevums - lai izvērtētu tik īsā laikā un pieskaņotu. Vai, attiecīgi, ja tas nav iespējams tik īsā laikā, kas jau būtu, protams, Saeimas lēmums - atlikt šo te ieviešanu uz kādu brīdi, lai tomēr saskaņotu visu precīzi un tomēr izvērtētu šo situāciju," pauda prezidents.
Prezidenta viedokli atbalsta arī Latvijas Būvinženieru savienība, kuras prezidents Mārtiņš Straume pievērš uzmanību tam, ka likumā ir piekļauta virkne nepilnību, un tas nozarei galvenokārt sola tikai kosmētiskus uzlabojumus. „Mēs visnotaļ apsveicam Valsts prezidenta ierosinājumu, jo apzināmies, ka likumdošanas bāze, kurai ir jārealizē likumā paredzētie ieskicētie termini, risinājumi -, ka viņa nav izstrādāta praktiski neviena, Ministru kabineta noteikumu nav vēl neviena. Otrs ir - pēc neoficiālas informācijas arī deputāti ir pārliecinājušies, ka jaunais Būvniecības likums - ka viņā ir virkne neatbilstības, kuras prasās pilnveidot. Un vēl viens, pats būtiskākais - laikam pēc šīs traģēdijas ir tomēr būvniecības sistēmā, procesā, jātaisa nevis kosmētiskais, bet gan kapitālais remonts," norādīja Straume.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts tomēr ir pārliecināts, ka likuma stāšanās spēkā šobrīd nav jāatliek, jo nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi jau tiek izskatīti valdībā un toa ir iespējams apstiprināt līdz noteiktajam datumam. „Šobrīd visi būtiskākie Ministru kabineta noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā līdz 1.februārim, lai varētu uzskatīt, ka likums pilnvērtīgi darbojas, šie visi būtiskākie noteikumi - gan par būvkomersantu reģistrāciju, par būvinspektoriem, vispārējie būvnoteikumi, ēku būvnoteikumi, citi atsevišķie, piemēram, dzelzceļa būvnoteikumi, būvspeciālistu kompetences novērtēšanas, par apdrošināšanu un tā tālāk - visi šie noteikumi ir valdības apritē, apspriešanā. Katrā ziņā, šobrīd rit saskaņošanas sanāksmes, un jāsaka, būvindustrija kopumā reaģē konstruktīvi, un mēs esam apņēmības pilni valdības sēdē šos te noteikumus līdz 1.februārim likt priekšā. Tas, ko es vēlos šādi pateikt, ka mēs kopumā uzskatām, ka, ja pašā valdībā ar lēmuma pieņemšanu nebūs kādas būtiskas kavēšanās, mēs redzam, ka tas viss var stāties spēkā ar 1.februāri," sacīja ministrs.
