Ilze ir sākumskolas skolotāja, dzīvo īrētā divistabu dzīvoklī ar vīru un divus un sešus gadus veciem bērniem. Ar valsts garantiju cerēja beidzot tikt pie pašu dzīvesvietas. Dzīvoklis jau bija atrasts, pat dokumenti – iesniegti bankā.
Piecas minūtes pirms bankas atteicās sadarboties, es aiznesu un biju laimīga, ka tikšu pie sava īpašuma. Un tad bankas teica – atvainojiet, varbūt jūs tomēr varat tos 15% sagādāt paši,” situāciju skaidro skolotāja Ilze Ābelīte – Goluba. „Nu, ir atšķirība, pāris tūkstoši vai 10 000. (..) tā mūžīgā pārvākšanās ik pēc gada, pusgada. Nav stabilitātes, nav drošības sajūtas, ka tur, kur tu dzīvo, varēsi strādāt, bērnu laist dārziņā, pēc tam skolā. Visu laiku ir sajūta, ka tu dzīvo uz čemodāniem,” viņa raksturo pašreizējo stāvokli.
Īres maksa par divistabu dzīvokli ir pārāk liela, lai sakrātu arī pilnai iemaksai nepieciešamos aptuveni 15% kredīta summas, stāsta Ilze, atzīstot – sapnis par pašu dzīvokli pagaidām jāaizmirst.
„Es nezinu, varbūt tie politiķi varēja pa pāris tūkstošiem katrai jaunai ģimenei iedot, aizdot, jo mums nav, kur aizņemties. (..) Es zinu vairākus, kas cerēja, ka šī būs iespēja varbūt tikt pie sava mājokļa un nemaksāt to milzīgo naudu svešiem cilvēkiem, un beidzot nostabilizēties šeit, Latvijā, bet pagaidām arī citām ģimenēm jūk ārā šie plāni,” norāda Ilze.
Bankā Ilzi esot mudinājuši tomēr mēģināt savākt nepieciešamo iemaksu mājokļa kredītam, vēl pirms stāsies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā un pirmās iemaksas hipotekārajiem kredītiem ievērojami augs.
Valsts atbalsta programma ģimenēm pirmā mājokļa iegādei bija viena no 2014. gada valdības deklarācijas prioritātēm, pie tam to īstenot bija paredzēts jau gada pirmajā pusē. Tagad, tuvojoties gada noslēgumam, programmas nākotne ir neskaidrāka nekā jebkad iepriekš.
Par programmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis intervijā Latvijas Radio šorīt atzina, ka vēl joprojām cer – jaunā Saeima veiks grozījumus Maksātnespējas likumā vēl pirms tā stāšanās spēkā.
Jāatzīst, ka arī mums šīs likumprojekta izmaiņas bija pietiekami liels pārsteigums, līdz ar to tāda detalizēta scenārija šobrīd arī mums nav,” saka Lazdovskis. „Bet sēdīsimies ar visām pusēm pie galda un domāsim par to. (..) Es tiešām pieļauju, ka līdz 1. janvārim vēl var tikt veiktas izmaiņas šajā likumā,” saka valsts sekretārs.
Ja tas tomēr nenotiks, ministrija sola līdz decembrim nākt klajā ar citiem risinājumiem. Lazdovskis gan uzsver – ievērojams hipotekāro kredītu pirmās iemaksas palielinājums ir saprotama banku reakcija uz noliktās atslēgas principa ieviešanu, bet nozīmē to, ka ar valsts budžeta līdzekļiem atbalsta programmai nepietiks.
