Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas nepilnu divu gadu laikā ir pakāpeniski sarukušas līdz 257 miljoniem eiro.
NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka 99,8% no Latvijas Krājbankas noguldītājiem atguva savus līdzekļus, pateicoties tieši šim garantiju mehānismam.
Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.
Neskatoties uz Latvijas Krājbankas kredītportfeļu pārdošanu, bankas bankrota procedūra turpinās. Bankas pārziņā palikuši aptuveni 450 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības. Tāpat vēl ir nepieciešams realizēt dažādus aktīvus vairāku miljonu latu vērtībā.
Turpinās arī tiesvedības Latvijā un ārvalstīs, kur notiek cīņa par dažādu aktīvu un naudas līdzekļu atgūšanu, lai varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. Piemēram, ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši naudas līdzekļi vairāk nekā 140 miljoni eiro, par kuriem notiek aktīva cīņa un ir pirmie pozitīvie rezultāti. Pašlaik gan ir grūti prognozēt, kad tiesvedības varētu beigties, jo puses izmanto visas iespējamās metodes, lai kavētu naudas atdošanu Latvijas Krājbankai un tās kreditoriem.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, FKTK padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu, bet vēlāk tika uzsākta bankas bankrota procedūra.
