Ja tiesa ir atzinusi deputāta kļūdu, pagātnē vadot lielu finanšu sektora institūciju, deputāts rīkotos pareizi, atstājot finanšu sektoru pārraugošās Saeimas komisijas vadītāja amatu, uzskata "Par!", norādot, ka šāda rīcība būtu viņa paša, apvienības "Attīstībai/Par!" un ētiskas politikas interesēs Latvijā.
"Pirms Saeimas vēlēšanām veidojot apvienību, kustības "Par!" biedri Bondaram vaicāja, kā viņš rīkosies, ja tiesas atstās spēkā spriedumu "Krājbankas" lietā. Viņš toreiz atbildēja, ka viņš rīkosies adekvāti. Brīdis šādai rīcībai nu ir pienācis," norāda kustība.
Kustība "Par!" šos jautājumus ir apspriedusi gan ar Bondaru, gan ar partneriem apvienībā "Attīstībai/Par!". "Lai arī viedokļi par atbilstošu rīcību atšķiras, mēs esam vienisprātis, ka jebkādām pārmaiņām Saeimas darbā ir jānotiek tā, lai saglabātu apvienības spēju īstenot savus mērķus un stabilitāti valdības koalīcijā," apgalvoja "Par!" pārstāvji.
Bondara kolēģi Saeimā uzsver, ka viņš ir solidārs komandas loceklis, kurš savu darbu Saeimā ir darījis labi. Tomēr ikvienam deputātam ir svarīgi ņemt vērā arī ētikas principus un sabiedrības attieksmi. Tāpēc atbildīgs lēmums par savu turpmāko darbu tagad ir jāpieņem Bondaram pašam, norāda viņa sadarbības partneri.
Līdzīgu viedokli pirms tam pauda arī partija "Progresīvie", kas vienojusies ar "Latvijas attīstībai" un "Kustību "Par!"" par kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Diskusijas ir arī partiju apvienības "Attīstībai Par" biedru vidū. Kā Latvijas Televīzijai apstiprināja viena no "Kustības Par!'' deputātēm, virkne partijas biedru uzskata, ka Bondaram turpmāk nevajadzētu vadīt Saeimas Budžeta komisiju. "Par!" priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pastāstīja, ka notikusi tikšanās ar Bondaru, un diskusijas solīts turpināt starp abām apvienības partijām.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka "Par!" tika plānojusi ar partiju "Latvijas attīstībai" pārrunāt iespēju par to, ka pēc kāda laika Bondaram būtu jāatkāpjas no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata.
Tikmēr Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu "KPMG Baltics" prasībā pret "Latvijas krājbankas" bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Bondars aģentūrai LETA izteicās, - lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
