ĪSUMĀ:
- Moldovā ir smaga enerģētiskā krīze – cenas pieaugušas desmitkārtīgi.
- Moldova dabasgāzes importā paļaujas tikai uz Krieviju, kas krasi samazinājusi piegāžu daudzumu.
- Enerģētikas krīze var saasināt situāciju Piedņestras reģionā, kurā Krievija uztur militāro spēku klātbūtni.
Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā un paļaujas tikai uz Krievijas dabasgāzes importu no uzņēmuma "Gazprom". Oktobrī Maskava samazināja gāzes piegādes Moldovai par vairāk nekā trešdaļu, un Krievijas raķešu triecieni, kas tiek vērsti pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, izraisa elektroenerģijas padeves pārtraukums pusē valsts.
Šonedēļ Parīzē norisinājās starptautisko donoru konference, kurā 45 valstu un institūciju pārstāvji apsolīja sniegt finansiālo atbalstu Moldovai, lai tiktu galā ar enerģētisko krīzi. Francijas prezidents Emanuels Makrons konferences noslēgumā paziņoja, ka Moldovai tiks sniegti vairāk kā 100 miljoni eiro, lai reaģētu uz tūlītējām vajadzībām.
"Grūtības, ar kurām mēs saskaramies, ir vājinājušas arī šo organizāciju. Tām pievienots arī Krievijas spiediens uz Moldovas energoapgādi, lai novirzītu Moldovu no drosmīgā ceļa, ko tā iet. Lai spētu reaģēt uz tūlītējām vajadzībām, mēs esam nolēmuši mobilizēt ārkārtas paketi vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Līdz šī gada beigām 10 miljoni eiro tiks novirzīti kā dotācijas ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Pasaules pārtikas programmai un UNICEF, lai atvieglotu bēgļu piekļuvi apkurei, pārtikai un izglītībai," stāstīja Makrons.
Moldovā pieaugošās enerģijas izmaksas un inflācija radīs milzīgu slogu iedzīvotājiem.
Moldāvi vidēji spiesti atdot ap 70% no mājsaimniecības ienākumiem par komunālajiem maksājumiem, kuru izmaksas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājušās vairāk nekā 10 reizes.
Jau augustā Moldovas valdība paziņoja, ka subsidēs kurināmā izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuriem galvenais apkures avots ir malka vai ogles. Iedzīvotāju pieteikšanās subsīdijām notiek elektroniski, un tā noslēdzas 25. novembrī. Informācijas ieguve par subsīdijām un pieteikšanās process ir apgrūtinājums gados vecākiem un lauku ciematos dzīvojošiem Moldovas iedzīvotājiem. Kādā Kišiņevas pašvaldības ciematā ar palīdzību un informācijas izplatīšanu gados vecākiem cilvēkiem darbojās brīvprātīga ciemata iedzīvotāja Džuljeta Kočimariuka.
"Es nevaru ciest, ka kāds trūcīgs cilvēks, kuram vienkārši var nebūt pieejama televīzija vai citi informācijas avoti, nezina par šo iespēju iegūt finansiālus atvieglojumus. Tas sāpina mani visvairāk. Es esmu no ciemata Gidigiči, es šeit pazīstu gandrīz ikvienu. Ja es kādu nepazīstu, tad viņi pazīst mani. Un es cenšos palīdzēt tik daudz veciem cilvēkiem, cik spēju," stāstīja Kočimariuka.
Moldova ar gāzi apgādā arī separātisko Piedņestras reģionu, ar kuru Moldova vēl aizvien atrodas konfliktsituācijā. Piedņestras reģions katru gadu patērē vairāk gāzes nekā Moldova, jo tajā atrodas vairākas lielas enerģijas un tērauda rūpnīcas. Maskavai samazinot gāzes piegādes, tiek izdarīts spiediens uz Moldovas spējām sadalīt ierobežoto gāzes daudzumu. Piedņestras reģions gan enerģētikas, gan finanšu ziņā nevar izdzīvot bez Moldovas gāzes.
Enerģijas un ģeopolitikas analītiķis Tomass Odonels norādīja, ka gāzes piegāžu pārtraukumi var sabojāt Piedņestras reģiona iedzīvotāju prokrievisko noskaņojumu.
"Vienīgais veids, kā Piedņestras reģions var iegūt gāzi, ir caur Moldovu. Prokrieviskais noskaņojums Piedņestrā būtu sabojāts, ja enerģijas problēmu dēļ Piedņestras iedzīvotājiem būtu jānosalst. Problēma ir tā, ka Moldovai ir jāmeklē dažādi veidi, kā nodrošināt gāzi Piedņestrai," stāstīja pētnieks.
Vairākas Eiropas valstis solījušas Moldovai, ka neatstās to vienu šajā krīzē un sniegs finansiālo atbalstu. Arī Eiropas Komisija šonedēļ Moldovai piešķīrusi 250 miljonus eiro. Ir bažas, ka enerģētikas krīze saasinās Moldovas attiecības ar Piedņestras reģionu, ja separātisti nevēlēsies sadarboties. Tomēr tas nenāktu par labu Piedņestras reģionam, jo viņiem nav pietiekamu resursu, lai pašu spēkiem ilgtspējīgi nodrošinātu sev nepieciešamo gāzes daudzumu.
