Sadaļas Sadaļas

Panorāma

No piektdienas bez pieraksta vakcinēs lielveikalos

Panorāma

Latvijā būs vēl četras jaunas atceres dienas

Mazākas iemaksas 2. pensiju līmenī – nabadzīgāki nākotnes pensionāri

Ministrs varētu rosināt daļu pensiju 2. līmeņa iemaksu pārdalīt par labu tagadējām pensijām

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) izteicis ideju, ka varētu rosināt kādu daļu iemaksu pensiju 2. līmenī pārdalīt par labu pašlaik izmaksājamo pensiju fondam jeb pensiju 1. līmenim. Koalīcijas partneri vēl nav dzirdējuši plašāku izklāstu par šādu variantu, bet būtu gatavi apspriest pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšanu. 

Ministrs varētu rosināt daļu pensiju 2. līmeņa iemaksu pārdalīt par labu tagadējām pensijāmJānis Kincis

Ideja par iemaksu pārdali

Pensiju 1. līmenis nodrošina pensiju un pabalstu izmaksu esošajiem pensionāriem – sociālās apdrošināšanas iemaksas izmanto, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Savukārt sociālās iemaksas pensiju 2. līmenī obligātas visiem pēc 1971. gada dzimušajiem, veidojot savu pensiju nākotnē. Kopš 2016. gada obligātā iemaksa šajā fondā ir 6% no bruto algas. Šīs iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību iegulda finanšu tirgū un uzkrāj konkrētā cilvēka pensijai.

Labklājības ministrija (LM) kā iespējamu variantu varētu piedāvāt samazināt pensiju 2. līmeņa īpatsvaru. Obligāto 6% iemaksu varētu piedāvāt samazināt un starpību novirzīt pensiju 1. līmenim, proti, šodien izmaksājamām pensijām. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" otrdien, 15. jūnijā, atzina labklājības ministrs Eglītis: 

"Tas varbūt ir tāds īstermiņa risinājums, tas nav ilgtermiņa pasākums. To varētu piedāvāt jau uz 2022. gada budžetu."

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kurš pats kādreiz bijis labklājības ministrs, uzskata, ka ir iespējama diskusija par obligātās likmes mazināšanu iemaksām pensiju 2. līmenī.

"Es varu pateikt, ka otrajā pensiju līmenī katrs cents ir ar vārdu, uzvārdu un personas kodu. To nevar tā vienkārši pārlikt. Katram pirmā pensijas līmeņa saņēmējam bijušas iemaksas, veidots virtuālais uzkrājums. Vienīgais veids, kā, piemēram, izdarīja Igaunijā: samazināja šos  maksājumus otrajā pensiju līmenī, tādējādi mazinot slogu uzņēmējiem. Nevis kaut kur pārliek, bet nosaka mazākas sociālās iemaksas," klāstīja Reirs.

Pēc viņa teiktā, ideju par līdzekļu pārdali par labu tagadnes pensiju saņēmējiem arī būtu grūti administrēt.

"Kā tagad atņems daļu nost un kam atdos? Pensionāram ar 5000 eiro pensiju vai ar 100 eiro pensiju? Teorētiski jau var pateikt, bet, domājot par procedūru, tas praktiski nav iespējams," uzskata finanšu ministrs.

Eglīša minētās idejas apspriešana Saeimas Sociālo un darba lietu komitejā nav notikusi, taču idejas par iespējamām pārmaiņām pensiju līmeņos būtu apspriežamas, norādīja deputāts Ilmārs Dūrītis no "Attīstībai/Par!" frakcijas.

"Teiksim, par cik tad varētu palielināt tās šodienas pensijas. Jautājums, protams, ir aktuāls, jo šodienas pensionāri daļu sava darba mūža strādājuši padomju laikā, kas ietekmējis uzkrājumus. Taču kāds varētu būt tas risinājums, tas mani ļoti interesē," sacīja Dūrītis.

Labklājības ministrs  arī konstatējis, ka procesi starptautiskajās biržās nav veicinājuši pensiju 2. līmenī ieguldīto līdzekļu atdevi. Vienlaikus viņš ar banku sektoru, pensiju fondu pārvaldītājiem vēlas diskutēt par iespējām veicināt pensiju līmeņu līdzekļu plašāku ieguldīšanu vietējā mērogā, Latvijas ekonomikā.

Ko saka eksperti?

Nozares eksperti norāda – 2. pensiju līmenis ir pietiekami nozīmīga daļa no nākotnes pensijas. Samazinot nākotnes uzkrājuma daļu, tas atspēlēsies nākotnes pensionāriem, samazinot pensijas apmērus. 2. līmenis tika ieviests, lai cīnītos ar demogrāfiskās situācijas sekām, proti, to, ka nākotnē darba tirgū ienāks arvien mazāk cilvēku, bet pensionēsies aizvien vairāk.

"Ja jau mēs šobrīd pensiju 2. līmeni mazinātu vai kā citādāk, teiksim, atceltu vai izmainītu, tad tās sekas ir, ka faktiski jau pēc vairākiem desmitiem gadu pensiju apmērs pret pirmspensijas ienākumiem būtiski kritīsies," norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Arī Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska norādīja, ka ideju vērtē negatīvi, jo tam būs ievērojamas sekas.

Viņa stāstīja, ka viens pētījums pēc otra parāda – nākotnes pensionāriem nabadzības risks ir ļoti augsts. Tāpēc 2. pensiju līmenim ir būtiska nozīme. Savukārt iemaksu samazinājums 2. līmenī atstās graujošu iespaidu. Pēc viņas domām, iemaksu apjoms drīzāk būtu jāpalielina, bet īstermiņa problēmas nedrīkst risināt uz ilgtermiņa stabilitātes rēķina.

"Mūsuprāt, tā būtu šīs iemaksas vēl jāpalielina, jo vēsturiskā ideja bija dalīta 10% 2. līmenim 10% 1. līmenim, respektīvi, arīdzan, tādā veidā finansējot šīsdienas pensiju apjomu. Nu jau daudzu gadu garumā šis sadalījums ir 6% pensiju 2. līmenim, un, manuprāt, šeit varbūt vietā drīzāk būtu runāt par tā celšanu," norādīja Lomanovska.

"Mēs redzam, ka arī šur tur citās valstīs populistisku mērķu vadīti pensiju 2. līmeņi tiek aiztikti, bet tā noteikti nav pārdomāta rīcība. Mums tomēr ir jāuzņemas atbildība ne tikai par šodienu, bet arī par rītdienu," piebilda Rutkaste.

Eksperti arī uzsvēra, ka pašreizējā situācija krietni atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes. Šobrīd tāds lēmums nebūtu atbalstāms.

Investīciju baņķieris, finansists Ģirts RungainisKristaps Feldmanis

Arī investīciju baņķieris, finansists Ģirts Rungainis, vērtējot labklājības ministra ideju mazināt obligātās iemaksas 2. pensiju līmenī, sacīja, ka tādējādi "mēs atkal risinām īstermiņa problēmas uz ilgtermiņa problēmu rēķina”. Rungainis šādu plānu neatbalsta un to sauca par tuvredzīgu.

Šobrīd strādājošajiem tas arī kalpotu par signālu, ka savām vecumdienām jākrāj pašiem, jo uz pensiju paļauties nevarēs.

"Manuprāt, tas, protams, ir slikti. Tas, pēc manas izpratnes, samazina nākotnes uzkrājumus. Vai katrā ziņā to veidošanas termiņus. Bet mums jau šādi samazinājumi ir bijuši iepriekšējā krīzē. Skaidrs, ka mums ir jauns labklājības ministrs un viņš ir ar labāku ekonomisko izglītību nekā iepriekšējais, un nāk šie priekšlikumi, bet, es domāju, ka mēs atkal risinām īstermiņa problēmas uz ilgtermiņa problēmu rēķina. Respektīvi, lai it kā atrisinātu īstermiņa politiskus jautājumus, kas ir saistīti ar šo [teritoriālās] reformas stāšanos spēkā ar 1.jūliju, es tā pieņemu. Uz šī fona tiek meklēti risinājumi, kā mazināt šī sitiena sāpes, par ko ir arī zināma publiska opozīcija, bet skaidrs, ka tas ir tikai uz ilgtermiņa rēķina.

Jāsaka, ka demogrāfiskās tendences mums joprojām ir negatīvas, un mūsu pensiju sistēmas ilgtermiņa maksātspēja vēl joprojām paliek jautājums. Un ir skaidrs, ka arvien lielākā mērā nākotnē šīs dienas strādājošajiem būs jārūpējas pašiem un jānodrošina savas vecumdienas. Tas nozīmē, ka šie uzkrājumi vienkārši ir nepieciešami un jebkura samazināšana šobrīd – šobrīd cilvēki to var nesaprast, viņi no tā cietīs. Nākotnē var šos atskaitījumus mainīt atpakaļ, bet tā nauda, kas nebūs šajā periodā atlikta, uzkrāta vai ieinvestēta, šīs investīcijas "rītdien" nevarēs sasteigt vai arī tiem atskaitījumiem būs jābūt būtiski lielākiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt