Gunārs Valdmanis: Mums, protams, joprojām interesē visas norises Lietuvas enerģētikas nozarē, jo Latvija un Lietuva ir savā starpā ļoti cieši saistītas gan no infrastruktūras viedokļa, gan politiski. Vai Latvija joprojām var rēķināties ar intereses saglabāšanos Lietuvā par atomelektrostacijas būvniecības projektu? Kādi ir Lietuvas plāni attiecībā uz projektu?
Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis: Visas lielākās politiskās partijas savā starpā ir vienojušās par to, ka projekts tiks virzīts tālāk, vadoties pēc trijiem nozīmīgākajiem kritērijiem. Pirmkārt, vienošanās paredz, ka tiem projekta finanšu rādītājiem, kuri tika piedāvāti referendumā pirms dažiem gadiem, ir jābūt uzlabotiem, un tā rezultātā ir jātop jaunam projektam. Un finanšu rādītāji jau tika uzlaboti par 10 – 15 procentiem, un mēs joprojām turpinām pie tālākiem finanšu uzlabojumiem. Pēc pēdējiem aprēķiniem, vienas megavatstundas cena no jaunā projekta jau šobrīd ir aptuveni Lietuvas tirgus cenas līmenī, un ceru, ka nākotnē, uzlabojumi būs vēl lielāki un cena vēl pievilcīgāka. Otrs kritērijs tam, lai mēs varētu turpināt projektu – mums ir jāpanāk vienošanās ar mūsu partneriem Latvijā un Igaunijā, jo mēs to saredzam kā reģionālu projektu, un arī mūsu vienošanās ar "Hitachi" paredz, ka tas ir trīs valstu projekts.
Attiecībā uz sarunām ar Latviju un Igauniju mēs esam pacietīgi, jo zinām, ka attieksme pret projektu valstīs ir pretrunīga, piemēram, saistībā ar vietējām attīstības stratēģijām, bet tas, ņemot vērā projektu apjomu, ir tikai saprotami. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jābūt pacietīgiem, mums ir jāizdiskutē projekts, un mums ir jāvēro attīstība tirgū.
Piemēram, pievēršot uzmanību neseniem notikumiem, Zviedrija ir paziņojusi, ka tā, iespējams, slēgs divus vecākos kodolreaktorus, kas var potenciāli samazināt jaudu piedāvājumu tirgū, un šādas pazīmes mūs mudina domāt par nepieciešamību palielināt vietējo ražošanu. Un trešais, pēdējais, kritērijs, kuram ir jāizpildās, ir sabiedrības viedokļa uzklausīšana. Tas vēl ir atvērts jautājums, kādā formā tā notiks, bet ir skaidrs, ka, lai turpinātu projektu, ir jāpanāk, lai sabiedrība to pieņemtu.
Otrs, ne mazāk atbildīgs projekts Lietuvai un Baltijas valstīm ir integrācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmām. Viens no politiski jūtīgākajiem jautājumiem šajā projektā ir ar Lietuvu cieši saistītā Krievijas Kaļiņingradas apgabala energoapgādes nākotne. Kāds ir Lietuvas skatījums uz to, kā nākotnē darbosies Kaļiņingradas apgabala energoapgāde?
Baltijas valstu galvenais uzdevums šajā projektā, un, uzsvēršu, Baltijas valstu ministriem šajā ziņā ir vienots viedoklis, ir panākt, lai Baltijas valstu energosistēmas strādātu sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu. Tāpēc pirmais mūsu uzdevums ir panākt energosistēmu pieslēgšanu kontinentālajai Eiropai un sinhronizēties, savukārt tas, kā strādās Kaļiņingradas apgabals, tas ir tehniskais jautājums. Katrā ziņā, pieslēdzoties Eiropas kontinentālajam tīklam, mēs rūpēsimies to, lai Kaļiņingradas reģiona energoapgāde saglabātos droša.
Bet tātad konkrētu tehnisku risinājumu pagaidām vēl nav?
Šobrīd - vēl nē, mūsu tehniskie eksperti vēl turpina strādāt pie šī risinājuma, un es pagaidām vēl negribu apspriest dažādus iespējamos risinājumu, jo nekas vēl nav nolemts. Tomēr ir skaidrs, ka prioritāte jebkurā gadījumā būs gan sinhronais režīms, gan arī pietiekami droša energoapgāde Kaļiņingradas reģionam.
Saistībā ar integrāciju Eiropas energosistēmā un sinhrono darbību ir zināms arī, ka mūsu reģiona elektrostacijām būs nepieciešamas papildus investīcijas, lai tās varētu strādāt Eiropas energosistēmā. Kāda būs esošo elektrostaciju nākotne, vai visas no tām turpinās darbu šādā situācijā, vai visās no tām atmaksāsies veikt modernizāciju?
Lietuva kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ir elektroenerģijas importētājvalsts, un kādu laiku noteikti šāda situācija saglabāsies. Tomēr, kāda rīcība būs attiecībā uz jau esošajām elektrostacijām, šobrīd vēl nav nolemts, jo mēs vēl izstrādājam savu enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju, un pieļauju, ka precīzāka atbilde būs zināma nākamgad.
Tiesa, varu apliecināt jau šobrīd, ka viens no stūrakmeņiem šajā stratēģijā būs Visaginas atomelektrostacija, un tiks vērtēti arī alternatīvi risinājumi. Mēs arī īstenojam jaunus koģenerācijas staciju projektus Viļņā un Kauņā, un attiecīgi, visticamāk, būs jaunas jaudas no biomasas un atkritumiem. Bet, jā, skaidrāka aina par ražošanas jaudu nākotni Lietuvā būs nākamgad.
Pievēršoties citam enerģētikas sektoram - dabasgāzei, – Lietuva pēdējos gados ir veikusi apjomīgas investīcijas dabasgāzes apgādē, tomēr vienlaikus Baltijas valstīs ir vērojams dabasgāzes patēriņa kritums.
Dabasgāze Lietuvā noteikti saglabās vietu kā ļoti svarīgs enerģijas avots. Jāpiebilst, ka straujākais dabasgāzes patēriņa kritums bija vērojams siltuma apgādes sektorā, jo tur tā tika aizstāta biomasu, ar un šī tendence kādu laiku vēl turpināsies – biomasa izspiedīs dabasgāzi no siltuma pamatslodzes nodrošināšanas, un dabasgāze tur saglabāsies vietu vienīgi "pīķu slodzes" nodrošināšanai. Tāpēc es prognozēju, ka paredzamā nākotnē dabasgāzes patēriņš stabilizēsies aptuveni divu miljardu kubikmetru apjomā jeb nedaudz vairāk, un tas būs sākuma punkts, jo vienlaikus šī brīža dabasgāzes cenu samazinājuma iespaidā mēs arī redzam pieslēguma skaitu pieaugumu gan iedzīvotāju, gan uzņēmējdarbības sektoros. Visas esošās investīcijas dabasgāzes sektorā ir tikušas veiktas ar mērķi nodrošināt labākas iespējas dabasgāzes sektorā un samazināt cenas.
Cenu samazinājums jau ir pārsniedzis tās investīcijas, kurās mēs esam veikuši sistēmas uzlabojumus, un palīdzējusi arī pārslēgšanās uz alternatīviem avotiem, kuru mēs grasāmies turpināt, jo arī tā mums palīdzēs nodrošināt saprātīgu dabasgāzes cenu. Un jāmin, ka pirmo reizi pēdējo gadu laikā Lietuvai ir labāka dabasgāzes cena nekā Latvijai.
Domāju, ka tas ir rezultāts gan investīcijām dabasgāzes sektorā, gan arī Trešās enerģijas paketes ieviešanai un tīklu sadalīšanai, gan arī valdības stingram tvērienam dabasgāzes biznesā.
Neapšaubāmi, arī Lietuva seko līdzi Latvijā notiekošajam dabasgāzes sektorā un mūsu iecerētajām reformām. Kāds ir Jūsu viedoklis par Latvijas iecerēm dabasgāzes tirgus liberalizācijā – vai tas atbilst Lietuvas interesēm un vai tas ir solis pareizā virzienā?
Tas pilnīgi noteikti ir solis pareizajā virzienā, un katram solim pienāk piemērots mirklis. Esmu pārliecināts, ka ātrāk vai vēlāk viss atrisināsies, un mēs pilnībā atbalstām un vērtējām kā pareizas Latvijas valdības ieceres, kā arī prognozējam, ka tas būtiski palīdzēs Latvijai samazināt dabasgāzes cenas.
Bet vai tas Lietuvas skatījumā nenotiek par lēnu un pārāk vēlu?
Nē, es negribu kritizēt, tas ir atbildīgs un nozīmīgs solis, un ir jāsagaida gan piemērots mirklis, gan arī jāizmanto visas pieejamās iespējas. Process ir sācies, un ir skaidrs, ka tas attiecīgi arī noslēgsies.
Un kādas ir Jūsu prognozes saistībā ar Eiropas Komisijas nesen uzsākto vēršanos pret "Gazprom", vai Jūs prognozējat kādas iespējamās pārmaiņas mūsu reģionā saistībā ar to?
Es domāju, ka tas viss, kas notiek saistībā ar "Gazprom", jau ir pagātne. Arī mūsu viedoklis bija tāds, ka cenas Lietuvai nebija godīgas, un arī mums ir lieta pret "Gazprom" Stokholmas tiesā. Tomēr es labprātāk raudzītos nākotnē un paļaujos, ka nākotnes sarunas tiks balstītas tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, jo šobrīd mūsu pozīcija sarunās jau ir stipra - ar Klaipēdas termināli mums jau ir alternatīva, un ne tikai mums, bet arī Latvijai un Igaunijai. Mēs varam pirkt gan no termināla, gan no "Gazprom". Un tāpēc es labprāt aizvērtu to lappusi, kas bija iepriekš un kura bija nelāga lappuse, un atvērtu jaunu lappusi. Un ceru, ka tā būs normāla, ekonomiskos apsvērumos balstīta lappuse.
Lietuva ir izvēlējusies no Latvijas atšķirīgu pieeju elektroenerģijas tirgum mājsaimniecībām – Latvija tirgu atvēra šī gada sākumā. Kas tieši notiek Lietuvā, kad ir plānotas kādas pārmaiņas un kāds modelis tiks izmantots tirgus atvēršanai?
Līdz šim mēs esam ieviesuši visas nepieciešamās Eiropas Savienības direktīvas tirgus atvēršanas ziņā, bet neesam spēruši pēdējo soli mājsaimniecību sektoram. Kad un kā tas notiks – to mēs vēl joprojām domājam. Mēs šobrīd vērtējam, kā un kas ir noticis Igaunijas un Latvijas tirgos. Konkrētu laiku šobrīd nosaukt vēl ir pāragri, mēs lēmumu varētu pieņemt nākamgad, vērojot to, kāda ietekme būs no "Litpolink" savienojuma un "Nordbalt" savienojuma. Lietuvā šobrīd ir bijis pārāk daudz pārmaiņu, pērn mums bija jāievieš eiro, šogad mums ir jāpabeidz divi starpsavienojumi, tāpēc vēlamies iet soli pa solim.
