Viņš pauda pārliecību, ka jaunais likums, par kuru bija daudz strīdu un lauzts daudz šķēpu, neko radikāli būvniecības procesā nemaina, bet sakārto un nosaka katras būvniecības nozares atbildību. Tai pašā laikā, ja, piemēram, sabrūk pie sertificētiem būvinženieriem pasūtītā ēka, pasūtītājs vai jaunveidojamais Būvniecības kontroles birojs par to neatbildot, un kopumā atbildības noteikšana likumā, pēc Ozoliņa domām, nav pilnīga.
Viņaprāt, likumā vēl ir daudz robu, un to nāksies „labot pa ceļam”, turklāt daži likumu pavadošie regulējumi pieņemti tikai tagad, būvvaldes nav gatavas darbam ar tiem, tām vēl ir jāapmāca darbinieki.
Ozoliņš secina, ka rezultāts nav to pūļu vērts, un būvniecības jomā Latvija nav spērusi lielu soli uz priekšu.
Jau ziņots, ka viens no stūrakmeņiem jaunajā Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā 1.oktobrī, ir drošība, uzraudzība un kontrole pašā būvniecības procesā. Būvdarbu izpildītāji un būvuzraugi vairs nevarēs brīvi izturēties pret kvalitātes un kontroles jautājumiem būvniecības procesā. Tāpat arī iecerēta sabiedrisko ēku ekspluatācijas uzraudzība, kuras trūkumu izgaismoja pirms gada notikusī Zolitūdes traģēdija, kad, sabrūkot veikala „Maxima” ēkai, gāja bojā 54 cilvēki.
