Ozoliņš atzina, ka būvnieki nebaidās no stingrāka regulējamu un ir gatavi strādāt ar jauno Būvniecības likumu, kas varētu stāties spēkā maijā, un neiebilst pret to kopumā, taču likums ir vispārīgs, daudzas lietas paredzētas noteikumos, kuru pieņemšana kavējas.
Ozoliņš pieļāva, ka likuma stāšanos spēkā varētu atlikt vēlreiz, un uzsvēra, ka būtu jāparedz sapratīgi pārejas periodi.
Viņš arī uzsvēra, ka Zolitūdes traģēdija, kad, sabrūkot veikala „Maxima” ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, ir atsevišķu speciālistu, nevis sistēmiska kļūda.
Tā ir atsevišķu speciālistu kļūda, traģiska, kriminālsodāma, bet atsevišķu speciālistu kļūda,” uzsvēra Ozoliņš.
Viņaprāt, tā nav sistēmiska problēma, „ko varētu attiecināt uz visām jaunām ēkām”.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosina pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos no šā gada 1.februāra uz šā gada 1.maiju. iepriekš Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija aicināja atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš uzvēra, ka nav pamata atlikt likuma spēkā stāšanās datumu.
Būvniecības likums Saeimā tika pieņemts 2013.gada 9.jūlijā. Un likumam kopumā sagatavoti 11 Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.
Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu jaunajos noteikumos būtiski pastiprinātas būvniecības kvalitātes un drošības prasības, paredzot gan augstākas profesionālās prasības speciālistiem, gan jaunu sistēmu speciālistu sertifikācijā un atbildībā. Tāpat būtiskas izmaiņas skars būvniecības dokumentācijas iesniegšanas kārtību, kā arī ēku klasifikāciju un attiecīgas prasības katrā grupā. Savukārt, lai nodrošinātu valsts līmeņa uzraudzību un kontroli pār būvniecības procesu, Saeimā ir iesniegti un 1.lasījumā atbalstīti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību. Tāpat birojam tiks piešķirtas tiesības sekot līdzi ekspluatācijā nodotu būvju drošībai. Par biroja izveidi vēl jālemj Saeimai.
