Jau mēnesi Latvijas iedzīvotāji var iesniegt pieteikumus malkas, granulu vai brikešu iegādes kompensācijai. Rīgā vidēji dienā ir ap 200 pieteikumu, bet oktobrī – kopumā pāri par 7000. Lielākā daļa – par vienreizēju 60 eiro kompensāciju malkai, kas iegādāta bez čeka.
"Es domāju, ka tas nav brīnums, jo mums vēl joprojām ir daudzas mājas, kas izmanto ne centrālo apkuri un arī atsevišķus risinājumus kā "Jotul" krāsniņas. Tur izmanto gan malku, gan briketes. Kas nu kurā gadījumā cilvēkam acīmredzot ir bijis izdevīgāk," sacīja Rīgas domes pārstāve Anna Marija Melne.
Arī valsts līmenī populārākais atbalsts ir vienreizēja kompensācija par malku bez čeka. Bet par visiem atbalsta veidiem kopā vidēji 5000–6000 pieteikumu dienā, bet kopumā oktobrī vairāk nekā 162 000. No tiem apstiprināti nepilni 129 000, bet palīdzība izmaksāta 104 000. Kopējā summa – 6,5 miljoni eiro.
Biežākais atteikumu iemesls ir nesakārtoti dokumenti.
"Ir šie nesakārtotie īpašumtiesību jautājumi. Tā ir viena situācija. Otra situācija ir, kur nav īres līgumu. Ir īrnieks, viņam nav noslēgts īres līgums. Īpašnieks ir ārzemēs. Un ne viens, ne otrs īsti nevar pieteikumu sagatavot un iesniegt," skaidroja "ZZ Dats" Biznesa centra vadītājs Dainis Dosbergs.
No šodienas var pieteikties atbalstam apkurei ar elektrību. Lai to izdarītu, ir jābūt elektrības rēķinam par oktobri, īpašuma lietošanas tiesības apliecinošam dokumentam, pasei vai ID kartei, kā arī bankas konta numuram. Atbalstam var pieteikties gan klātienē, gan mājaslapā – "epkalpojumi.lv".
Daudzviet Latvijā pieaug apkures tarifi
No 1. novembra arī stājušies spēkā paaugstināti apkures tarifi daudzās Latvijas pašvaldībās. Apkure kļuvusi dārgāka Ventspils novadā, Rojā, Salacgrīvā, Pļaviņās un citās pilsētās un novados. Tas notiek laikā, kad gāzes biržas cena samazinās. Ekonomists Pēteris Strautiņš skaidroja, ka biržas cenas samazinājums vēl nenozīmē, ka kritīsies tarifi.
"Ja cenas saglabājas pašreizējā līmenī, tad varbūt pēc kāda laika, kad tā vidējā cena jau ilgākā periodā būs samazinājusies, tad varētu cerēt uz kādu nelielu tarifu kritumu.
Bet nav pamata cerēt uz daudz zemākam siltuma cenām ne šajā apkures sezona un pat ne nākamajā.
Pirmais risinājums ir mainīt primāro enerģijas avotu no gāzes uz kādu citu. Visdrīzāk tā būs biomasa, šķelda, malka vai granulas," sacīja ekonomists.
Tiesa, cena strauji aug arī šķeldai, un vairākās pašvaldībās, kurās tarifs tagad strauji audzis, apkurei izmanto tieši šķeldu. Piemēram, Pļaviņās siltumenerģijas tarifs gandrīz dubultosies, sasniedzot 97,48 eiro par megavatstundu. Bet Ventspils novadā vairākos pagastos tarifs pieaug par vairāk nekā 200%, sasniedzot pat 212 eiro par megavatstundu. Arī tur apkurei izmanto šķeldu.
