Liepājas holdings “Kolumbija ltd” dibināts 2001.gadā un ilgu laiku bija zināms kā viens no lielākajiem un modernākajiem zivsaimniecības uzņēmumiem Baltijā, nozīmīgu daļu produkcijas, piemēram, šprotes, sūtot uz Austrumiem. Pēc tam, kad 2015.gadā Krievija noteica sankcijas zivju importam no Latvijas un Igaunijas, uzņēmumam ''Kolumbija'' sākās finansiālas grūtības.
Taču, kā stāsta uzņēmuma vadītājs Igors Krupņiks, līdz 2016.gada vidum izdevās veikt visus nepieciešamos kredītmaksājumus, bet problēmas sākās, kad tika pasludināts ''Trasta komercbankas'' likvidācijas process. “Tā vietā, lai atbildīgais administrators kredītsaistības restrukturizētu citās, vēl strādājošās bankās, kredītlīnijas un citi finanšu instrumenti tika slēgti. Bija viens administrators, tad otrs, taču nevienu potenciālo uzņēmuma pircēju neizdevās piesaistīt, un tas nav noticis arī šobrīd,” stāsta Krupņiks.
Uzņēmumā ''Kolumbija'' pašlaik nodarbināti aptuveni 180 cilvēki, neviens atlaists pēdējā gada laikā nav. Kopumā uzņēmumam ir saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem gandrīz 900 000 eiro apmērā, un tiesa ir noteikusi divus mēnešus garu termiņu, kurā uzņēmumam ar kreditoriem ir jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un tālākā rīcība.
“Ņemot vērā likuma ietvaru, šobrīd uzņēmums ir pilntiesīgs kreditoru uzņēmums. Mēs atbildīgajam administratoram tikai varam parādīt savu plānu, un viņam būs tas jāpieņem vai nē. Vai strādāsim šajā pilsētā vai nē. Ir jau pietiekoši daudz piemēru, kaut vai tas pats “Metalurgs”, kur uzņēmuma daļas ir atdotas par smiekla naudu. Ja notiks līdzīgi – skatīsimies, ko darīt tālāk,” saka Krupņiks.
Pieminētais “Liepājas metalurgs” gan nav vienīgais no vēsturiskiem uzņēmumiem, kam Liepājā pēdējo gadu un jo īpaši mēnešu laikā ir problēmas. Pret Tosmares kuģubūvētavu mēģināts ierosināt vairākus maksātnespējas procesus. Daļa uzņēmuma darbinieku ziņo, ka neesot izmaksātas algas par šī gada pirmajiem četriem mēnešiem. Un par to, kā tālāk tiks risināta situācija ar firmu, skaidrības pašlaik nav.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Kronbergs norāda, ka iemesls šādu vēsturisku uzņēmumu problēmām varētu būt tieši tehnoloģiju novecošana. Viņaprāt, pēc dažiem šādiem piemēriem nevajadzētu vērtēt situāciju visā pilsētā.
''Lielākajā daļā no šiem uzņēmumiem jau ir daudzas reizes mainījušies īpašnieki. Tas ir nebeidzams process, un ekonomikā ir viļņi: ir, kad iet uz augšu, un tad nepamana, ka jau iet uz leju un ir pavisam slikti. Mēs ļoti labi redzam, kā attīstās kompānijas, kuras ikdienā sevī investē, savos darbiniekos, iekārtās un cilvēkos,” norāda Kronbergs.
Viens no šādiem piemēriem ir lejamkravu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmums ''DG Terminal'', kurš savā teritorijā attīstījis dzelzceļa infrastruktūru un izveidojis jaunu rezervuāru parku. Uzņēmuma vadība norāda, ka, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju, viņi izvēlas strādāt ar maza apjoma specifiskām kravām, lai padarītu sevi interesantu dažādos Eiropas un Austrumu tirgos.
“Jautājums numur viens ir uzminēt, kādā virzienā augs pieprasījums pēc kādiem produktiem. Strādājošiem cenšamies celt kvalifikāciju gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas ir jautājums numur divi,” stāsta ''DG Terminal'' direktors Aivars Millers.
Pērnā gada laikā Liepājā reģistrēti 304 jauni uzņēmumi ar 167 miljoniem eiro uzkrātām ārvalstu investīcijām firmu kapitālā.
