Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju Liepājas pilsētas pašvaldības saistības līdz 15. februārim bija nepilni 46 miljoni eiro. Aizņēmumi vairāku gadu garumā ņemti gan ielu sakārtošanai, gan bērnudārza izveidei un daudzu citu projektu realizācijai. Tā kā šogad plānots izveidot jaunu tūrisma infrastruktūru pie pludmales, veco dzelzceļa tiltu piemērot gājēju vajadzībām un realizēt vēl vairākus pilsētvides uzlabošanas projektus, vietvara lēmusi atkal ņemt aizņēmumu Valsts kasē.
“Tie ir projekti, kurus pilsētnieki esošajā attīstības programmā no 2015. līdz 2020. gadam noteikuši kā prioritāri nozīmīgus, pie kuriem pašvaldība šo gadu gaitā ir strādājusi, gatavojusies, un tagad pienācis laiks tos realizēt. Šobrīd lēmums par projektu apturēšanu, manuprāt, būtu nepārdomāts,” pastāstīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.
Liepājas domē uzsvēra, ka vērienīgajiem projektiem izdevies piesaistīt dažādu fondu līdzfinansējumu. “Mēs saņemam grantu, kas mums nav jāatmaksā. Ja šos projektus nevirzām, tad neattīstāmies un šo grantu naudu pazaudējam. Pilsētai ir šī obligātā daļa, kas ir jāizdara. Taupīt varam citur, piemēram, skatīties, lai liekus cilvēkus neņem darbā,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Gan Valsts kontrole, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādīja, ka
Liepājas pašvaldība saistībā ar projektu realizāciju un aizņēmumiem Valsts kasē nekādus pārkāpumus nav izdarījusi.
Naudu no Valsts kases visai aktīvi aizņemoties arī daudzas citas pašvaldības. “Pašvaldība var aizņemties tikai noteiktā apmērā pret savu kopējo budžetu. Tā pasargājam teritoriju iedzīvotājus no tā, ka šī aizņemšanās ir varbūt ne līdz galam izvērtēta,” norādīja VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
“Pirmsvēlēšanu laiks, kas liek pašvaldībām varbūt pastiprināti īstenot vienu vai otru projektu, ir mūsu uzmanības lokā.
Jautājums, ko mēs pēc revīzijas aicinājām iedzīvotājus uzdot pašvaldībām, kas iecerējušas īstenot projektus, ir: kā man nebūs, ja man būs šis? Jo ir skaidrs – tās izmaksas, kas ir pašvaldībai, lai šo projektu īstenotu, būs jāatdod vēl daudzus gadus,” norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Valsts kontrole informēja, ka pēc 2019. gadā veiktās revīzijas Valsts kases dotajos aizdevumos, kad atklājās, ka vietām Latvijā par šo naudu uzcelta apšaubāmas lietderības infrastruktūra, tagad situācija esot uzlabojusies. “Vērsām uzmanību Valsts kasei prasīt daudz detalizētāku informāciju no pašvaldībām, kad tās iesniedz pieteikumu aizņēmumam. Šie procesi Valsts kasē ir pilnveidoti un uzlikti uz labākām sliedēm,” piebilda Korčagins.
