ĪSUMĀ:
- Budžetu sāka veidot finanšu ministrs Džavids.
- Viņš plānoja parlamenta pilnvaru laikā ekonomikā iepludināt 200 miljardus mārciņu.
- Pēc domstarpībām ar premjeru Džavids negaidīti atkāpās.
- Nākamais ministrs Sunāks sākotnēji plānojis 100 miljardu mārciņu investēšanu.
- Taču tagad šīs stratēģijas pieņemšana ir atlikta uz vēlāku laiku.
- Šāda soļa iemesls ir “Covid-19” un tā sekas britu ekonomikā.
- Sunākam steigā nācās pārstrādāt sākotnējo budžeta piedāvājumu.
- Budžetā ievērojami līdzekļi ir paredzēti veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai
- Naudu novirzīs garantijām mazajiem uzņēmumiem, kuri vīrusa dēļ var nonākt grūtībās.
- Tāpat tika solīts apmācīt un pieņemt darbā papildu 20 000 policistu.
- Vēl ir neskaidras aplēses, no kurienes šiem projektiem varētu nākt finansējums.
- Opozīcija: valdība varētu celt nodokļus degvielai; valdība to noraida.
- Londona vēl turpina sarunas ar ES par attiecībām pēc gada beigām.
- Sunāks pārliecināts par iespēju sarunas noslēgt līdz šī gada 31. decembrim.
Pēc pagājušā gada nogales Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām un konservatīvo partijas uzvaras sākotnēji pirmā budžeta veidošana pēc “Brexit” bija uzticēta tā brīža finanšu ministram Sadžidam Džavidam.
Apvienojot dažādus priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus un solot īstenot dažādus apjomīgus infrastruktūras projektus, Džavids bija plānojis parlamenta pilnvaru laikā ekonomikā iepludināt aptuveni 200 miljardus mārciņu.
Taču Džavids no amata negaidīti atkāpās pēc domstarpībām ar premjerministru Borisu Džonsonu, paužot vien cerību, ka viņa ierosinātie pamatprincipi - sabalansēts budžets, samazināts parāds un nekāda nodokļu celšana – tiks saglabāti.
Džavida vietā par finanšu ministru tika iecelts Borisa Džonsona favorīts Riši Sunāks. Arī viņš sākotnēji bija paredzējis publiskot industriālo stratēģiju, kas paredzētu 100 miljardu mārciņu investēšanu ekonomikas veicināšanā un klimata pārmaiņu radīto seku novēršanā.
Taču tagad šīs stratēģijas pieņemšana ir atlikta uz vēlāku laiku. Un iemesls tam ir koronavīruss un tā radītās sekas arī britu ekonomikā, un Sunākam steigā nācās pārstrādāt sākotnējo budžeta piedāvājumu.
Britu prese ziņo, ka nākamajā budžetā ievērojami līdzekļi ir paredzēti veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai, lai arī valdība ir spiesta atzīt, ka tai ne visai labi veicas ar atvaļināto vai daļēji atvaļināto ārstu un medmāsu atgriešanu darba tirgū. Finanšu ministrs ir solījis Nacionālajam veselības dienestam piešķirt jebkādu finansējumu, kādu tas prasīs.
Tāpat finansējumu paredzēts novirzīt garantiju nodrošināšanai mazajiem uzņēmumiem, kuri vīrusa dēļ var nonākt pamatīgās finansiālās grūtībās. Kā intervijā “Sky News” norādīja pats finanšu ministrs Riši Sunāks, Lielbritānijas ekonomika ir gatava izaicinājumiem.
“Labā ziņa ir tāda, ka mēs esam labi sagatavojušies. Īpaši ekonomiskajā ziņā.
Ja jūs paskatīsieties, mūsu bezdarba rādītāji ir rekordzemā līmenī, darba algas stabili aug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tāpēc mēs esam labās izejas pozīcijās, un tas ļauj mums spert visus nepieciešamos soļus, lai kāds arī būtu iespējamais attīstības scenārijs. Taču cilvēkiem ir jāzina, ka mēs ar komandu smagi strādājam, lai mums būtu visi prasītie līdzekļi palīdzības sniegšanai, pirmkārt, sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanai, kā arī palīdzības sniegšanai uzņēmējiem un ievainojamiem cilvēkiem, lai ar ko viņiem arī nenāktos saskarties,” sacīja Sunāks.
Priekšvēlēšanu laikā Boriss Džonsons ļoti daudz runāja par nepieciešamību jau nākamajā mēnesī uzsākt ātrgaitas vilciena savienojuma HS2 būvniecību par spīti izmaksu pieaugumam un kaitējumam apkārtējai videi.
Tāpat tika solīts apmācīt un papildus pieņemt darbā 20 000 policistu. Pagaidām gan ir visai neskaidras aplēses par to, no kurienes šiem projektiem varētu nākt finansējums.
Daudzi cer, ka šīsdienas budžeta piedāvājums viesīs atbildes par valdības fiskālajiem plāniem.
No opozīcijas politiķu puses ir izskanējuši pārmetumi par to, ka jaunā britu valdība varētu rīkoties finansiāli bezatbildīgi, piemēram, izpildot solījumus un ceļot nodokļus degvielai. Taču Dauningstrīta šādus apgalvojumus noraida.
Sunāks uzsvēra, ka valdība būs fiskāli atbildīga, jo arī pašreizējā valsts ekonomiskā situācija esot panākta konsekventas un atbildīgas konservatīvo valdības fiskālās politikas dēļ.
Taču koronavīrusa izplatība ir tikai viens no aspektiem, kas ir aizēnojis jaunā budžeta apstiprināšanu.
Britu prese norāda, ja liela daļa no Finanšu ministrijas ierēdņiem joprojām ir aizņemti sarunās ar Eiropas Savienību (ES) par abu pušu turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Arī šīs sarunas nedrīkst neņemt vērā, domājot par nākamā gada budžetu.
No politiķu puses izskanējis arī aicinājums koronavīrusa radītās krīzes dēļ sarunas ar Briseli un tā dēvēto “Brexit” pārejas laiku arī pārlikt uz vēlāku laiku. Sunāks ir skaidri paziņojis, ka gan viņš, gan valdība ir absolūti pārliecināti par iespēju uzsāktās diskusijas noslēgt paredzētajā laikā – līdz šī gada 31. decembrim. Un tas nozīmē, ka nekāda pārejas perioda pagarināšana nebūs nepieciešama.
