Latvijas enerģijas apgādes situācija uz papīra šī brīža politiskajā situācijā var šķist biedējoša, jo Krievija nodrošina 100 procentus no Latvijas dabasgāzes patēriņa, aptuveni trešdaļu no naftas produktu patēriņa, bez tam Latvija strādā bijušās PSRS vienotajā elektropārvade sistēmā. Šo skaitļu iespaidā ir arī izskanējuši viedokļi par to, ka mūsu valsts virzība uz enerģētisko neatkarību ir pārāk gausa.
Enerģētikas nozares eksperti gan tomēr šim viedoklim nepiekrīt, norādot, ka piemēram elektroenerģētikas jomā Latvija ir sākusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai būtu gatava atvienoties no Krievijas. Latvijas elektropārvades sistēmas attīstības desmitgades plānā kā šāda veida projekti ir minēti divi projekti - elektropārvades līnija "Kurzemes loks" un vēl viens savienojums ar Igauniju.
Baltijas valstu iespējas atvienoties no Krievijas elektropārvades sistēmai un pievienoties Eiropas tīkliem ierobežo to ģeogrāfiskais izvietojums.
Šādiem savienojumiem ir nepieciešamas sauszemes pārvades līnijas," komentē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas valdes loceklis Rolands Irklis.
Tomēr iespēja, ka Krievija varētu būt ieinteresēta traucēt Baltijas valstu elektroapgādes drošību, ir praktiski neticama, jo tas apdraudētu arī Kaļiņingradas reģionu, uzsver elektropārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Pēc Staltmaņa teiktā, Baltijas valstis no Krievijas energosistēmas varētu atvienoties ne ātrāk kā pēc sešiem gadiem, jo, lai tas būtu iespējams, nepieciešams attīstīt vēl jaunus Baltijas savienojumus ar Polijas energosistēmu.
Staltmanis uzsver, ka pat neskaitot Kaļiņingradas apgabalu, visai Krievijas Eiropas teritorijai savienojumi ar Baltijas valstu elektropārvades sistēmām ir nozīmīgi, tāpēc Baltijas valstu atvienošanās būtu ļoti nopietns tehnisks izaicinājums arī Krievijai.
Tehniskās sarežģītības dēļ pievienošanās Eiropai gan Baltijas valstīm, gan Krievijai varētu izmaksāt vairāk nekā miljardu eiro.
Šī iemesla dēļ iecere prasīs ciešu koordināciju un saskaņošanu gan ar Eiropas valstīm, gan arī ar Krieviju, uzsver "Augstsprieguma tīkla" pārstāvis.
Tieši savstarpējās atkarības no elektroapgādes stabilitātes dēļ no Krievijas puses iracionāls solis būtu arī traucēt dabasgāzes piegādes Baltijas valstīm, jo būtiska daļa no elektroenerģijas reģionā tiek saražota tieši no gāzes.
Šobrīd Krievija pilnībā pilda visas saistības pret Latviju un Inčukalna dabasgāzes krātuve tiek uzpildīta kā parasti," norāda Rolands Irklis.
Savukārt par vērā ņemamiem uzlabojumiem gāzes apgādes jomā varēsim runāt pēc pieciem gadiem, kad varētu noslēgties Lietuvas-Polijas projekts, kurš, pēc ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska teiktā, šobrīd ir izkustējies no sastinguma.
Šis projekts, pēc ministra teiktā, tomēr nenozīmē, ka pilnībā atteiksimies no Krievijas gāzes, jo cenu apsvērumu dēļ tā joprojām varētu būt izdevīga.
Dalība Lietuvas-Polijas gāzesvada projektā, kas Latvijai izmaksās ap 30 miljoniem eiro, ir jāuztver kā maksa par drošību, uzsver Dombrovskis, norādot, ka pēc projekta Latvijas gāzes apgādi faktiski nodrošinās trīs dažādi avoti.
No drošības apsvērumu viedokļa Latvijai vismazāk uztraucošā ir situācija naftas produktu apgādē - kā zināms, jau vairākus gadus Latvija uztur naftas produktu rezerves vairāk nekā 300 tūkstošu tonnu apjopmā, kas ir 90 dienu importam līdzvērtīgs apjoms, un jau šobrīd valsts naftas produktu piegādes saņem no dažādiem avotiem.
