Labrīt

Latviski klajā nācis slovāku autora Viliama Klimāčeka romāns "Karstā 68.gada vasara"

Labrīt

Radio aizkadrā: ētera operatore Rita Karnača

LIAA šī gada 9 mēnešos investīcijās piesaistījusi vairāk līdzekļu nekā pērn kopumā

LIAA: Šogad piesaistījām divreiz vairāk investīciju nekā pērn

Šogad deviņos mēnešos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piesaistīja investīcijas 204 miljonu eiro apmērā, kas ir divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Pagājušajā gadā kopumā investīcijās piesaistīti aptuveni 100 miljoni eiro. Latvijas Radio aptaujātie eksperti gan teic, ka statistika ir iepriecinoša, bet par lielu izrāvienu to dēvēt nevar. Turklāt ir svarīgi strādāt ne tikai uz jaunu investoru piesaisti, bet panākt, ka tie, kas darbojas Latvijā, investētu atkārtoti.

Rožkalns intervijā Latvijas Radio atzina, ka pēc ANO datiem globāli investīciju apmērs pasaulē samazinājies par 30%, bet Latvijā Covid-19 pandēmijas pirmajā uzliesmojumā izdevies slimības izplatību apturēt veiksmīgāk un arī izdevies šo stāstu izstāstīt pasaulei un tā pievērst investoru uzmanību.

Nozīmīgas investīcijas ir, piemēram, “Norwegian Air” informācijas tehnoloģiju pakalpojumu centrs. Investīcijas lielākoties ir tieši vai pastarpināti saistītas ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem un IT pakalpojumiem, arī biotehnoloģijas, metāla konstrukciju ražošanā un citās jomās, kas ir augstas pievienotās vērtības uzņēmumi, norādīja Rožkalns.

Viņš skaidroja, ka tā ir LIAA stratēģija – fokusēties uz tiem investoriem, kuri šeit kļūst par preču vai pakalpojumu eksportētājiem, kas ilgtermiņā nesīs pievienoti vērtību.

Rožkalns arī stāstīja, ka turpinās Baltkrievijas uzņēmumu piesaiste, un kopumā uz Latvijā plāno pārcelt ap 1000 baltkrievu IT sektora darbinieku, šie uzņēmumi gan neslēdz savu darbību Baltkrievijā, tāpēc, baidoties no sankcijām dzimtenē, tie izvairās no publicitātes.

LIAA vadītājs arī atklāja, ka pašlaik sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir atrasta iespēja palīdzēt šiem uzņēmumiem atvērt kontus Latvijas bankās un pildīt stingrās prasības cīņai ar naudas atmazgāšanu. Aģentūrai ir kontaktpersona Finanšu nozares asociācijā, “mēs ar klientiem izejam cauri jautājumiem, par ko bankām jābūt skaidrībai, tad dodam datus nozarei, un saņemam sarakstu ar bankām, kas gatavas vērtēt dziļāk” iespēju atvērt kontu.

Rožkalns atzina, ka no LIAA viedokļa tas ir uzlabojums, bet jautājums ir par ilgtermiņa darbību, jo aģentūrai nav resursu, lai pilnīgi visiem potenciālajiem investoriem rakstītu atbalsta vēstules un ietu cauri banku prasību sarakstam.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone uzsvēra, ka statistikas dati par investīciju apmēra pieaugumu Latvijā priecē un tā ir ļoti laba zīme.

Eksperti: Investīciju statistika ir iepriecinoša, bet par lielu izrāvienu to dēvēt nevarLinda Zalāne

Tomēr, viņasprāt, ir svarīgi fokusēties ne tikai uz jaunu investoru piesaisti, bet arī uz tiem, kuri jau ir investējuši Latvijā.

“Pagājušā gada ārvalstu investoru padomes pētījumā noskaidrojām, ka vairāk nekā 60% investoru neplāno palielināt investīcijas Latvijā un tikai viena ceturtā daļa no esošajiem investoriem minēja, ka plāno palielināt investīcijas. Tieši šobrīd mēs veicam nākamo pētījumu un aptaujājam lielos ārvalstu investorus, lai noskaidrotu viņu plānus ar skatu uz priekšu. Pētījums būs pieejams janvārī, kad mēs varēsim jau daudz precīzāk pateikt kā jūtas esošie investori Latvijā,” informēja Jēkabsone.

Viņa piebilda, ka ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu paredzama, tiesu sistēma efektīva un ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās.

Šie ir virzieni pie kuriem Latvijai vēl jāstrādā, bet, viņasprāt, valdības uzsāktais virziens ir cerīgs.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka ārvalstu investīciju apmērs gadu no gada pieaug – citu gadu ātrāk, citu lēnāk, un šī gada investīciju apmēra pieaugums, viņaprāt, nav vērtējams kā liels lēciens, jo šādas svārstības gadu no gada notiek un to ietekmē vairāki faktori.

Turklāt šāda situācija ir arī citās Baltijas valstīs, un Latvija uz to fona investīciju piesaistīšanas ziņā neizceļas.

“Tur ir vairāki elementi. Ir tie uzņēmumi, kas izvēlas atvērt darbību šeit vai iegādāties kaut ko. Bet ir arī tādi uzņēmumi, kuriem akumulējas peļņa. Šeit darbojas uzņēmums – nopelna, iegulda. Tas no vairākiem avotiem nāk un parādās kā ārvalstu investīciju pieaugums. Šogad mēs esam redzējuši arī vairākus lielākus notikumus – gan jaunu tirdzniecības centru parādīšanos, ik pa laikam arī jauni rūpniecības uzņēmumi Latvijā parādās un uzsāk darbu. Piemēram, Liepājā nesen atvērās viens jauns uzņēmums,” klāstīja Āboliņš.

Viņš uzsvēra, ka statistika par šī gada pirmo pusi ir tik pozitīva, jo tajā vēl neatspoguļojas Covid-19 ietekme, jo investīciju lēmumu tiek pieņemti savlaicīgi un šajā ziņā procesi parasti notiek ar inerci.

Savukārt nākotnē galvenais izaicinājums ir piesaistīt tādus investorus, kas maksā lielākas algas, jo patlaban Latvijā kopējais ienākumu līmenis salīdzinoši ar Eiropu ir zems un vienlaikus mums ir sarežģīta demogrāfiskā situācija, proti, darbaspēka vecumā esošo cilvēku skaits aizvien samazinās, norādīja ekonomists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt