Ar šī mehānisma palīdzību ministrija ir iecerējusi samazināt to slogu, ko šobrīd lielajiem ražotājiem rada elektroenerģijas cenā ietilpstošās subsīdijas elektroenerģijas ražotājiem.
Neskatoties uz to, ka aicinājumi valdībai samazināt tā saukto obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK slogu uz lielajiem ražotājiem aktīvi izskan jau kopš pagājušā gada sākuma, kad finanšu grūtības nonāca „Liepājas metalurgs”, pērn valdībai izdevies vien iesaldēt komponenti līdzšinējā apjomā.
Tālākajiem soļiem lielo ražotāju atbalstam Ekonomikas ministrija ir saņēmusies tikai šogad, un tās ierosinājums paredz, ka lielajiem ražotājiem OIK likme nākotnē tiktu noteikta 1,89 centu līmenī par vienu kilovatstundu, veicinot kopējo elektroenerģijas izmaksu samazināšanos par aptuveni 10%.
Tiesa, iecere paredz, lielo ražotāju samazinātā OIK likme tiktu kompensēta ar jaunu, augstāku likmi citiem lietotājiem, tomēr tās kāpums tiek lēsts neliels - no 2,69 centiem līdz 2,77 centiem.
OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. OIK apmērs mainās ik gadu, tradicionāli 1.aprīlī.
OIK ir veids, kā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājus. Iepirkumam līdzekļi tiek gūti no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. OIK ietvaros savu saražoto enerģiju var pārdot ražotāji, kas izmanto atjaunojamos resursus un ražo efektīvā koģenerācijā.
Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk AS „Latvenergo” par noteiktu cenu, un OIK komponente ietekmē elektrības gala cenu patērētājiem.
