“Pagājušajā gadā bija labāks gada sākums, šogad būtiski labāks ir aprīlis. Principā ar kravu pārvadājumu apjomu varam būt vairāk vai mazāk apmierināti,” sacīja Strakšas.
Pirmajos trīs mēnešos LDz nopelnīti 8,5 miljoni eiro. “Tas ir apmēram tik, cik mēs gada sākumā nopelnām. Tā kā mums ir viss kārtībā,” piebilda uzņēmuma viceprezidents.
Strakšas norādīja, ka kravas šobrīd tiek dalītas nevis pēc ekonomiskajiem apsvērumiem, bet administratīvajiem un lēmumus nosaka politiskie apsvērumi.
Viņaprāt, alternatīva sarūkošajiem Krievijas kravu apjomiem ir Ķīna, kā arī kravas no Baltkrievijas un Ukrainas. Jebkurā gadījumā bez dzelzceļa nevarēšot iztikt.
Strakšas arī piebilda, ka "Latvijas dzelzceļa" iecerētā naudas rezervju veidošana, nemaksājot valstij dividendes no peļņas, ļaus vēlāk valstij nākotnē saņemt lielākus ienākumus nodokļos.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa nozare pēdējos gados piedzīvo konstantu kravu kritumu. Ja rēķina pārvadātās tonnas uz sliežu kilometru, tad kopš 2012.gada kritums bijis vairāk nekā par 30%. Vēl 2014.gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 57 miljoni tonnu kravu, bet kopš 2014.gada šis rādītājs slīdējis lejup. 2016.gadā pārvadāto kravu apjoms bija 47,8 miljoni tonnu, bet 2017.gadā - 43,8 miljoni tonnu.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka valdībā iesniegts Satiksmes ministrijas gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties “Latvijas dzelzceļa” finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) skaidroja, ka valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par 10 miljoniem tonnu mazāk, “ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešams apmēram 5 miljonu eiro” ikgadējais maksājums.
Savukārt premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) nepieļauj iespēju no valsts budžeta dotēt koncernu “Latvijas dzelzceļš” (LDz), ja ievērojami samazināsies pārvadāto kravu apjomi.
