Kučinskis LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja, ka izprot kravu samazinājumu, jo Krievija novirza kravas uz savām ostām, savukārt atrast alternatīvas un pārorientēties uz konteinerkravām no Ķīnas vai Indijas nevar tik ātri, tas prasīs divus, trīs vai četrus gadus.
Taču dotāciju vietā LDz jādomā par iekšējo optimizāciju. Šobrīd uzņēmums savā stratēģijā piedāvā veidot drošības fondu, netērējot iepriekš gūto peļņu, ja būs sliktāki laiki.
No nodokļu maksātāju naudas dotē tikai pasažieru pārvadājumus, un infrastruktūras uzturēšanai budžeta naudu netērē, norādīja premjers.
Un no LDz arī esot sapratne, ka “nebūs tā, ka viens pēkšņi nāk ar lielu maisu prasīt nodokļu maksātāju līdzekļus”, piebilda Kučinskis.
KONTEKSTS:
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka valdībā iesniegts Satiksmes ministrijas gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties “Latvijas dzelzceļa” finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu. Dzelzceļa nozare pēdējos gados piedzīvo konstantu kravu kritumu, ja rēķina pārvadātās tonnas uz sliežu kilometru, tad kopš 2012.gada kritums bijis vairāk nekā par 30%. Kravu ir mazāk, un tas nozīmē mazāk naudas sliežu uzturēšanai.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par kādiem 10 miljoniem tonnu mazāk, “ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešams apmēram 5 miljonu eiro” ikgadējais maksājums.
