De Facto

RNP bijušā vadītāja Antonova māsa sodīta fiktīvo darbinieku lietā; apsūdz arī Kalnkaziņu

De Facto

Remontēs ielas pie Bartaševiču ģimenes mājām

Gatavo augsni "Latvijas Dzelzceļa" dotēšanai

Veido augsni «Latvijas dzelzceļa» dotēšanai no valsts budžeta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valdībā iesniegts Satiksmes ministrijas gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties “Latvijas dzelzceļa” finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu, svētdienas, 8. aprīļa, vakarā ziņo LTV raidījums "De facto".

Dzelzceļa nozare pēdējos gados piedzīvo konstantu kravu kritumu. Ja rēķina pārvadātās tonnas uz sliežu kilometru, tad kopš 2012.gada kritums bijis vairāk nekā par 30%.

Kravu ir mazāk, un tas nozīmē mazāk naudas sliežu uzturēšanai. Tādēļ nozare jau kādu laiku skubina valsti palīdzēt. Īpaši aktīvs ir no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), kurš vada ietekmīgo Latvijas tranzīta biznesa asociāciju.

Viņš vairākkārt savās preses konferencēs aicināja valdību rīkoties. Februārī Lembergs paziņoja, ka panākta vienošanās starp nozari un ministriju par dzelzceļa infrastruktūras maksas iesaldēšanu uz pieciem gadiem.

Tas nozīmē, ka kravu pārvadātājiem vairs nepieaugs maksa par infrastruktūru. Ja kravu kritums turpināsies un neienāks nauda sliežu uzturēšanai, tad jautājums – kurš segs zaudējumus un cik lieli tie būs?

Skaidru atbildi nesniedz arī Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais plāns. Dokumentā minēts, ka nākamgad iztrūkums varētu būt 6,7 miljoni eiro. Taču tas attiecas tikai uz kravu pārvadājumiem Eiropas Savienībā (ES), kurus dotēt liek ES direktīva. Taču lauvas tiesu kravu pārvadājumos veido tranzīts no Austrumiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) mierina – valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par kādiem 10 miljoniem tonnu mazāk:

“Ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešama apmēram 5 miljoni eiro. Ikgadējais maksājums.”  

Paradoksāli, bet, kravām krītot, ministrijas aprēķini kļūst optimistiskāki. Pirms pusotra gada tapušajā plāna projektā “Latvijas dzelzceļa” finanšu līdzsvaram vajadzēja lielāku dotāciju nekā lēš tagad.   

“Aprēķini mums ir dažādi bijuši, bet [gala dokuments] ir tas, ko mēs pašlaik skaņojam un virzāmies uz valdību,” saka Augulis.

“Latvijas dzelzceļā” uzsver, ka pat pie krītoša kravu apjoma pērn strādāts ar peļņu.

Arī turpmāk uzņēmums, pirms lūgt palīdzību, vispirms mēģinās ietaupīt pats.

Vaicāts, kāds varētu būt iztrūkums budžetā sliktākā scenārija gadījumā, “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas atbild: “Mīnuss kaut kādā brīdī radīsies, un tās nopietnās problēmas mums sāksies zem 40 miljoniem tonnu. Teikt, ka tā būs kaut kāda traģēdija, to tā nevajadzētu uztvert. Vienīgais, kas notiks, ka dzelzceļš, kas ir spējis pats uzturēt savu infrastruktūru, acīmredzot, to nespēs turpmāk.”

Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs Juris Iesalnieks uzskata, ka “Latvijas dzelzceļam” ir iespējas samazināt tēriņus, lai visi zaudējumi nebūtu jāsedz valstij: “Iespējas samazināt izdevumus ir ļoti milzīgas. Ļoti lielas.”

Zem lielas jautājuma zīmes esot dažādi “Latvijas dzelzceļa” komandējumi, konsultatīvo un juridisko pakalpojumu iepirkumi, kas pastarpināti sadārdzina sliežu uzturēšanu. Konkrētus piemērus Iesalnieks nemin. Taču dzelzceļa administrācijas rokas esot sasietas. Tā drīkst iejaukties tikai tad, ja tarifā ir klaji neatbilstoši izdevumi.

“Mēs nevaram iejaukties, pat ja mēs redzam, ka dotajā situācijā tas iepirkums ir galīgi nevajadzīgs. Mēs nevaram arī iejaukties, ja pirkums ir vajadzīgs, bet rodas jautājums - kāpēc tik dārgs?” skaidro Iesalnieks.

Daudz neskaidrākas "Latvijas dzelzceļa" izredzes spēt pašam sevi uzturēt rada kompānijas vēlme pie krītoša kravu apjoma īstenot dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Tā kopējās izmaksas ir 440 miljoni eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti