Iesniegumi jāraksta, lai nezaudētu specifiskos maksājumus, kā brīvprātīgo saistīto atbalstu, maksājumu par vidi saudzējošām dārzkopības metodēm vai bioloģisko lauksaimniecību.
Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža uzsver – ja sausuma dēļ konkrēta kultūra platībā ir cietusi, bet saimnieks nolemj atstāt sākotnēji iesēto kultūru, tad nekas nav papildu jādara, un saimnieks saņems atbalsta maksājumu atbilstoši tai kultūrai, kuru viņš ir pieteicis.
Bet, ja lauksaimnieki nolēmj, ka tajā laukā, kur audzis iepriekš iesāktais kultūraugs, viņš iesēs citu, tad, lai nepazaudētu to specifiskos maksājumus, kas pienāktos par to pirmo, sākotnēji iesēto kultūru, viņiem ir jāraksta iesniegums elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Un arī ļoti svarīgi ievērot, ka jāpievieno divas līdz trīs fotogrāfijas, norāda Ilgaža.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējā laikā nolijušais lietus. Notikušo par valsts mēroga dabas katastrofu atzinusi arī valdība.
Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.
Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšanu. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.
