Dienas ziņas

Vai Rīgā viegli ievērot divu metru distanci?

Dienas ziņas

Slimnīcas saņem ilgi gaidītās maskas

Lauksaimnieki gaida kompensācijas par pērno gadu

Lauksaimnieki uzskata, ka zosu atbaidīšana ar šaušanu nav risinājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Agrāk nekā citus gadus Latvijā ierodas zosis, kas pērn nodarīja ievērojamus postījumus graudaugu, zirņu un pupu sējumiem. Kompensāciju par zaudējumiem daudzi lauksaimnieki joprojām nav saņēmuši. Patlaban ir bažas, ka pērnā gada scenārijs atkārtosies. Lai gan zosis šogad atļauts atbaidīt ar šaušanas metodi, to varēs darīt vien neliela daļa saimniecību. Lauksaimnieki uzskata, ka tas nav risinājums.

Lauksaimnieks Juris Cīrulis, kurš vairāk nekā 1000 hektāros audzē graudaugus un pupas, sējas laikam gatavojas ar bažām. Uz laukiem viņš manījis jau pirmos zosu barus, kas pērn pilnībā izpostīja pupu sējumus 100 hektāru platībā. Saimnieks izmēģināja visas atļautās putnu atbaidīšanas metodes, taču nesekmīgi.

"Esam secinājuši, ka zosīm tas ir kā šovs. Mēs skrienam, sitam, aplaudējam - viņas domā, ka plaudē viņām. Viņas labāk palidos uz blakus lauku un turpinās savu iesākto. Esmu no viena sava lauka pēc lieliem pūliņiem putnus aizbaidījis uz otru savu lauku. Tas nemazina manus zaudējumus," norādīja z/s “Brieži” saimnieks Juris Cīrulis.

Pērn tie bija zaudējumi 40 tūkstošu eiro apmērā. Saimniekam solīja kompensēt vien piektdaļu šīs summas, taču vēl šodien viņš nav saņēmis ne centa -  līdzīgi kā lielākā daļa kooperatīva “VAKS” biedru.

“Ja pagājušajā gadā kooperatīva biedri bija iesējuši vairāk nekā 4000 ha pupu, tad pēc tā zosu uzbrukuma pāri palika knaps tūkstotis. Tās kompensācijas nav vēl šodien. Tad man gribētos teikt tiem cilvēkiem, kas tajos birojos sēž - jūs arī gribētu gadu pagaidīt, lai algas samaksā? Tā solīšana un solīšana - arī zemniekiem sāk apnikt," pauda Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Šogad zosis varēs atbaidīt ar šaušanas metodi. Tiesa gan - no gandrīz 400 pieprasījumiem, atļaujas zosu limitētai ieguvei izsniegtas vien 140 saimniecībām, kuras kopumā varēs iegūt 1000 putnu. Tas ir skaits, ko noteikuši zinātnieki. Šādu kārtību lauksaimnieki sauc par sacīkstēm, kurās, piemēram, Juris Cīrulis ir zaudējis - atļauju viņš nesaņēma, un tagad ir bažas, ka pērnā gada scenārijs atkārtosies.

“Tiem, kas bija ātrāk snieguši iesniegumus, ir jau izmaksāts, bet ne visiem. Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tagad tas tiek sniegts Ministru kabinetā. Tālākais jau ir atkarīgs no Ministru kabineta lēmuma," teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Atļaujas zosu atbaidīšanai ar šaušanas metodi esot saņēmuši galvenokārt tie lauksaimnieki, kuriem iepriekšējos gados putni nodarījuši lielākos zaudējumus. Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro, ka jaunas atļaujas netiks izsniegtas, jo tas nav saskaņā ar Eiropas Savienības Putnu direktīvu. Šajā situācijā lauksaimnieki jūtas bezspēcīgi un uzskata, ka šopavasar atkal uz sava rēķina nāksies barot migrējošos putnus.

"Tie, kas pirmie iesniedza, tos arī pirmos izvērtēja, tādā rindas secībā. Tiklīdz 1000 zosis tika sadalītas, pārējos  vairāk neskatījām. Ja paskatās pa reģioniem, kur atļaujas izsniegtas, viss ļoti labi sakrīt ar putnu migrācijas ceļiem," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti