Salīdzinājumā ar 2013. gadu lielāku tekošā konta deficītu ietekmēja transporta pakalpojumu eksporta vērtības. To galvenokārt veicināja nevis piedāvāto pakalpojumu apjoma sarukums, bet gan transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi, portālā „Makroekonomika.lv” komentēja Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.
Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP:
dati: Latvijas Banka
2014. gadā nedaudz samazinājās arī ES fondu līdzekļu ieplūde un palielinājās iemaksas ES budžetā. Kopumā, tekošajā kontā un kapitāla kontā no ES fondiem Latvija 2014. gadā saņēma 1070,42 miljonu eiro jeb 4,5% no IKP. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā.
Lai gan salīdzinājumā ar 2013.gadu 2014. gadā investīciju ieplūde palēninājās saistībā ar aktuālajiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kā arī eirozonas ekonomikas lēno atlabšanu, ir pozitīvi, ka investīcijas joprojām ieplūda, norāda Vecgaile.
2014. gada 4. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 88 miljoni eiro (1,4% no IKP). 4. ceturkšņa uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (4% no IKP) galvenokārt noteica preču eksporta uzlabošanās (3. ceturksnī -10,6% no IKP; 4.ceturksnī - 8,4% no IKP) un izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās.
Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās, sasniedzot 541,4 miljoniem eiro jeb 8,4% no IKP (3. cet. 664 miljoni eiro jeb 10,6% no IKP), kas skaidrojams ar preču eksporta straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar importu.
Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (450,6 miljoni eiro jeb 7% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (3. Ceturksnī – 449,5 miljoni eiro jeb 7,1% no IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs. 4. ceturksnī sniegto pakalpojumu neliels pieaugums bija transporta pakalpojumiem (jūras, dzelzceļa un auto transportam) un telesakaru pakalpojumiem, datorpakalpojumiem un informācijas pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās personisko braucienu pakalpojumu saldo.
