De Facto

Rīgas būvvalde gadiem neierobežo telpu nelikumīgu izmantošanu

De Facto

Latvija vēlas augstākus tiešmaksājumu griestus nekā piedāvā Eiropas Komisija

Piedāvājumu pārkraut naftu Baltkrievijai neuztver nopietni

Latvijas ostu terminālos piedāvājumu pārkraut naftu Baltkrievijai neuztver nopietni

No Baltkrievijas sūtītos signālus, ka baltkrievi turpmāk naftu varētu importēt caur Baltijas ostām, Latvijas ostu terminālos neuztver nopietni. Bez vispārējas neticības, ka baltkrievi tiešām atteiksies no viņiem līdz šim lētākās Krievijas naftas, ir arī praktiski šķēršļi tūlītējai naftas nogādāšanai Baltkrievijā, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievija zaudēja Krievijas naftas piegādes un meklēja alternatīvas.
  • Kariņš pēc vizītes Minskā pieļāva: varētu importēt caur Latvijas ostām
  • Latvijas ostu terminālos baltkrievu signālus neuztver nopietni.
  • Latvijas ostām ir arī praktiski šķēršļi tūlītējai naftas nogādāšanai Baltkrievijā.
  • Šonedēļ pirmo norvēģu naftas kravu Baltkrievija saņēma caur Klaipēdu.
  • Rinkēvičs licis noprast: Latvijas termināli atteikušies naftu baltkrieviem pārkraut.
  • Lai apsvērtu piegādes Baltkrievijai, būtu nepieciešamas baltkrievu garantijas.
  • Ventspils brīvostā skaidro: iespējams, interesi no baltkrieviem neuztvēruši kā  nopietnu piedāvājumu. 
  • Ventspils ostas pārvaldniekam nākamnedēļ tikšanās ar “Belneftekhim” pārstāvjiem, lai iegūtu lielāku skaidrību.
  • Termināļiem nepieciešamas investīcijas, vides atļauju saņemšana prasa mēnešus.
  • Neskaidrību rada arī dzelzceļa tarifi nākotnē.
  • Latvijas tranzīta nozarei tagad noderētu jebkuras kravas – gads esot iesācies sliktāk nekā parasti.
  • Tomēr naftas piegādes uz Baltkrieviju nebūtu liels glābiņš.

Krievijas naftas piegādes Baltkrievijas pārstrādes uzņēmumiem šī gada sākumā apstājās. Pērn spēku zaudēja Krievijas un Baltkrievijas noslēgtais līgums, un jauna vienošanās par naftas un gāzes cenām nav panākta. Krievija daļēji naftas piegādes atjaunoja, bet nākotne joprojām ir neskaidra.

Tādēļ Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko publiski izteicies par naftas meklējumiem visā pasaulē.  

Janvāra vidū Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) no tikšanās ar Lukašenko atbrauca ar optimistisku ziņu kravu trūkumā nonākušajai Latvijas tranzīta nozarei – baltkrieviem naftu varētu vest caur Latviju.

Bet šonedēļ pirmais vilciens ar naftu no Norvēģijas pienāca Baltkrievijā caur Lietuvas valstij piederošo termināli Klaipēdā.  

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) licis noprast, ka Latvijas termināļi atteikušies naftu baltkrieviem pārkraut.

No Baltkrievijas pārvesto vēsti, ka caur Latviju varētu baltkrieviem piegādāt naftu, Latvijas ostu termināļos nav uzņēmuši ar sajūsmas saucieniem.

Publiski par to runāt neviens negrib, bet neformālās sarunās vairāku termināķu pārstāvji atzina, ka bez praktiskiem šķēršļiem, kas būtu jāpārvar, lai naftas piegādes Baltkrievijai varētu notikt, neviens īsti netic, ka Lukašneko to domā nopietni. Proti, ka baltkrievi lētākās Krievijas naftas vietā turpmāk naftu pirks ASV, Saūda Arābijā vai citur. 

Vēsāki gadalaiki Krievijas un Baltkrievijas attiecībās pienāk ik pa laikam. Kad atkarība no Krievijas kļūst pārāk cieša, Baltkrievijas prezidents Lukašenko pagriežas vairāk pret Rietumiem. Bet patiesība ir tāda, ka Baltkrievija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, īpaši to zemajām cenām.

Tādēļ, lai nopietni apsvērtu naftas piegādes Baltkrievijai, būtu nepieciešamas baltkrievu garantijas un vismaz pāris gadus uz priekšu.

“Es nedomāju, ka biznesa piedāvājumi ir publiski jāapspriež. Tā ir lieta, kas ir runājama starp baltkrievu pārstāvjiem un attiecīgiem termināļiem,” atbildēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), vaicāts, vai šādas garantijas ir saņemtas.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis apgalvoja, ka uzņēmumi nebūt nav attiekušies no naftas piegādēm Baltkrievijai, bet pieļauj, ka bijusi nesaprašanās komunikācijā.

Uzņēmēji, iespējams, interesi no baltkrievu puses uztvēruši kā parastu cenu aptauju, nevis nopietnu piedāvājumu. 

Purmalis nākamnedēļ dosies uz Baltkrieviju, kur viņam paredzēta tikšanās ar koncerna “Belneftekhim” pārstāvjiem, lai iegūtu lielāku skaidrību.

Termināļi nav gatavi rīt sākt naftas pieņemšanu no kuģiem, pildīt to vagonos un sūtīt uz Baltkrieviju, jo nepieciešams arī veikt investīcijas, lai nodrošinātu naftas plūsmu pretējā virzienā. Kādai no kompānijām investīcijas būtu vajadzīgas pāris miljonu eiro apmērā. Banka tam naudu nedotu. Neskaidrību rada arī dzelzceļa tarifi nākotnē.

Savukārt “Ventspils naftas termināls” (VNT) skaidroja, ka pašlaik strādā tikai arī tīriem izstrādājumiem. Tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, vai iespējama dažu cisternu pārslēgšana uz jēlnaftu, ir jāapsver loģistikas jautājumi, atbildēja VNT īpašnieku “Vitol” komunikācijas konsultante Elīna Korba. Pašlaik neesot pietiekamas informācijas, lai noteiktu, vai tas būtu praktiski iespējams.

Pašlaik ne visiem lejamkravu termināļiem ir vajadzīgās vides atļaujas, lai pārkrautu jēlnaftu. Tādas saņemšanai būtu jāiegūst Valsts vides dienesta piekrišana. Saskaņošanas process prasītu vairākus mēnešus, un nav izslēgts, ka par to teikšana būs iedzīvotājiem. 

Latvijas tranzīta nozarei tagad noderētu jebkuras kravas, jo šis gads, pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātiem skaitļiem, iesācis sliktāk nekā parasti.

Tomēr jāatzīst, ka naftas piegādes uz Baltkrieviju nebūtu liels glābiņš kravu kritumam ostās un dzelzceļā. Piemēram, baltkrievi janvārī cauri Lietuvai ieveduši 80 tūkstošus tonnu naftas no Norvēģijas. Salīdzinājumam - “Latvijas dzelzceļš” vienā mēnesī vidēji pārvadājis vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti