Krīt koksnes cenas
Šī gada pirmajos sešos mēnešos tautsaimniecības rādītāji vairs nav tik labi kā pagājušajā un aizpagājušajā gadā, stāsta "Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
"Pirmais ceturksnis vēl bija diezgan labs. Pirmajā ceturksnī arī apstrādes rūpniecība, kas ir lielākā mūsu eksporta nozare, aug par 5%. Otrajā ceturksnī tur plusiņš bija jau pavisam mazs, un trešajā cetursnī vēl būs nedaudz sliktāk. Mēs redzam, ka
strauji krīt koksnes cenas, piemēram, zāģmateriāliem par 15%-20%. Tomēr mēs tos par daudziem simtiem miljoniem [eiro] eksportējam, līdz ar to tam ir diezgan liela ietekme.
Tāpat tranzīta nozarē nav tik labi, kā bija," sacīja ekonomists.
Kokapstrādes nozare ilgus gadus ir bijusi viena no lielākajām Latvijas eksporta nozarēm. LKF izpilddirektors Klauss stāsta – ja gada pirmajā ceturksnī nozarē bija vērojama izaugsme, tad gada otrais ceturksnis ienesa izmaiņas. Galvenais iemesls – sašūpojās ārvalstu tirgi.
"Meža nozarē, sākot no koku sēklām un beidzot ar gatavām koka ēkām un koka mēbelēm, pirmais ceturksnis bija ļoti labs kaut vai tā iemesla, ka
briti, baidoties no nekontrolējama "Brexit", veidoja uzkrājumus un tāpēc iepirka vairāk nekā parasti šajā periodā. Lielbritānijas nozīme ir liela, jo tā veido aptuveni piekto daļu no mūsu tirgus.
Bet otrajā ceturksnī jau iezīmējās lejupslīde, un šī lejupslīde turpinās arī trešajā ceturksnī un būs arī ceturtajā ceturksnī," stāsta Klauss.
LKF izpilddirektors norāda, ka nozares šogad piedzīvotās grūtības saistītas ar trīs faktoriem – lejupslīdi, kas iezīmējas globālajā tautsaimniecībā, papildu apjomu izstrādi saistībā ar daudz bojātiem mežiem Centrāleiropā – Vācijā, Francijā, Austrijā, kā arī "pieprasījuma-piedāvājuma" balansa nojaukšanu, kur vainojamas neskaidrības ap "Brexit" un pārāk lielās ražotāju jaudas. Tā rezultātā dažās kokrūpniecības pozīcijās sarūk cenas.
"Ļoti daudzi faktori ir sakrituši kopā, kas šodien vieglu dzīvi nerada. Atgūsimies mēs, sākoties ar nākamo būvniecības sezonu Eiropā. Nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās, nākamā gada otrajā ceturksnī atkal varētu kļūt labāk," saka Klauss.
Prognozē recesiju ASV un eirozonā
Būtiska Latvijas eksporta nozare ir arī metālapstrāde un mašīnbūve. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds vērtē, ka nozare joprojām aug – palielinās gan ražošana, gan eksports.
"Pirmo pusgadu vērtējam pozitīvi. Pirmajos piecos mēnešos kopējais apjoms ir pieaudzis kaut kur par 11%. Eksports pieaudzis līdzīgi. Mūsu gadījumā kaut kur 80% produkcijas aiziet uz eksportu, un pilnīgi loģiski, ka notikumi ārvalstu tirgos ir primārais faktors, kas nosaka gan ražošanas, gan eksporta apjomus. Eiropā izaugsme ir piebremzējusies kaut kur no pagājušā gada beigām. Galvenais indikators, protams, ir Vācija, kas ir viens no lielākajiem tirgiem, kur mūsu produkcija nonāk.
Līdz ar to, ja tur izaugsme piebremzējas, tad agri vai vēlu to jūt visa pārējā Eiropa," saka Grīnfelds.
Strautiņš stāsta, ka arī turpmāk Latvijas ekonomiku lielā mērā ietekmēs notiekošais ārvalstīs. Daži no signāliem vēsta par izmaiņām, piemēram, notiekošais finanšu tirgos.
"Parāda vērtspapīru cenas aug, bet tas arī nozīmē, ka to ienesīgums krītas. Tas ir signāls, ka nākotnē ekonomikai varētu būt sliktāk. Līdz šim tas ir bijis labs prognozētājs. ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums šobrīd ir nokrities zem 2%, Vācijā tāpat ir visu laiku zemākais ienesīgums – mīnus 0,6%. Tas ir viens tāds signāls – finanšu tirgi. Otrs ir noskaņojuma indeksi – uzņēmēju aptaujas, kas parāda viņu skatījumu par tuvāko nākotni un kāda būs ražošana. Tur redzam, ka ir diezgan slikts noskaņojums, jo īpaši Eiropā. Par pasaules ekonomiku runājot, bija daži labi gadi. Pagājušā gada beigās parādījās tādi nepatīkami signāli, bet gada sākumā šķita, ka ir notikusi stabilizācija un ka izaugsme turpināsies nedaudz zemākā līmenī. Bet tas, ko mēs redzam vasarā, varētu būt recesija ASV, arī eirozonā IKP samazināšanās. Tas, protams, nenozīmē, ka tā ir kaut kāda šausmīga nelaime.
Tā ir neliela ekonomikas samazināšanās, mērens bezdarba pieaugums, ko lielākā daļa cilvēku nejūt," skaidro Strautiņš.
KONTEKSTS:
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo pieriodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājās par 2,1%. Šis ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad, iepriekš norādīja Finanšu ministrijā.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gada jūnijā veidoja 2,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, bet importa vērtība – par 11,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 982,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,21 miljardu eiro.
2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports bija par 7,3 miljoniem eiro jeb 8,8% lielāks, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports – par 40,1 miljonu eiro jeb 20% mazāks, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 20,8 miljoniem eiro jeb 20,4% mazāks, koka un tā izstrādājumu eksports – par 17,5 miljoniem eiro jeb 9% mazāks, augu valsts produktu eksports – par 6,2 miljoniem eiro jeb 9% mazāks.
Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,83 miljardus eiro – par 336,1 miljonu eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,18 miljardus eiro (palielinājums par 20,6 miljoniem eiro jeb 0,3 %), bet importa – 7,65 miljardus eiro (pieaugums par 315,5 miljoniem eiro jeb 4,3%).
