Latvijas IKP 3. ceturksnī par 2,9% lielāks nekā pirms gada

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP 3. ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,7%. 

Savukārt šā gada deviņos mēnešos Latvijas IKP pieaudzis par 2,5%, faktiskajās cenās sasniedzot vairāk nekā 22 miljardus eiro. Trešajā ceturksnī visstraujāk augusi lauksaimniecības nozare – teju par trešdaļu. Tam par iemeslu ir laba raža, skaidroja "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija. Liela nozīme izaugsmē bijusi vairumtirdzniecībai. Savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē, un zivsaimniecībā bija kritums. Šā gada deviņos mēnešos izaugsme ir līdzīga pērnajam gadam un tas ir labi, vērtēja ekonomiste. Nākotnes prognozēs lielam optimismam ekonomiste pamatu neredz.

"Swedbank" ekonomiste Līva ZorgenfreijaAnnija Petrova

    "(..) Tie iemesli ir lielākoties globālās problēmas, kas ir saistītas ar tirdzniecības kariem, kas ir saistītas ar "Brexit", ar vispārējo neskaidrību, kas joprojām ir ekonomikā globālajā. Protams, pasaules ziņās ir arī izskanējis, ka ASV un Ķīna, iespējams, parakstīs tirdzniecības vienošanos, kas varētu likt varbūt vieglāk uzelpot globālajai tirdzniecībai. Taču vienošanās vēl parakstīta nav. Protams, kāds ir precīzi tās vienošanās izskats, zināms arī nav. Un arī tad, ja pat tā tiks parakstīta, galvenās problēmas tā neatrisinās, tās pamatproblēmas, kuru dēļ šie tirdzniecības kari tika uzsākti. Tādēļ lielam optimismam nav pamata," sprieda Zorgenfreija.

    Ražošanas aspekts 

    2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, vērojams būtisks pieaugums par 29,5% (galvenokārt augkopībā). Savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

    Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

    Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

    Pārtikas produktu ražošanas nozares attīstība pieaugusi pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

    Savukārt samazinājums par 2,7% vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare.

    Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas – par 6,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5% un dzērienu ražošanas – 4,3%. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

    Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9%. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3%, pārējā inženierbūvniecībā – par 24%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6%).

    Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pieaug ceļu un dzelzceļu būvniecības apjoms. Specializētie būvdarbi veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.

    Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6%.

    Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 4,6%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3%, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.

    Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 9,4%, tajā skaitā izmitināšanā – par 5,3%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,3%.

    Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3%, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9%, savukārt pieaugums vērojams  datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8% un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2%.

    Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3% apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7%, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3%.

    Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

    Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 8,2%, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8%, savukārt samazinājums par 2,3% vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

    Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 3. ceturksnī samazinājies par 0,4%.

    Izlietojuma aspekts

    Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9%.

    Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1%.

    Šīs izdevumu grupas veido 58% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

    Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2%.

    Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4%.

    Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 5,6%, tai skaitā preču eksporta (69% no kopējā eksporta) – par 5,5% un pakalpojumu eksporta – par 5,9%.

    Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pozitīvu tendenci uzrāda citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta rādītāji, ko galvenokārt veido tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi (17% no pakalpojumu eksporta).

    Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājās par 1%, bet pakalpojumu imports – par 0,6%.

    Ienākumu aspekts

    2019. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2% un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8% un apstrādes rūpniecībā – par 8,7%.

    Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti