ĪSUMĀ:
- Latvijas IKP trešajā ceturksnī sarucis par 0,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – pieaudzis par 0,6%.
- Latvijas Banka: Ekonomiskā izaugsme atjaunojas, pateicoties inflācijas kritumam, investīcijām.
- Bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa vērtējumā Latvijas ekonomika atrodas nelielā recesijā.
- Pastāv risks, ka trešā ceturkšņa IKP rādītāji izskatās labāki, nekā ir patiesībā, norāda banku ekonomisti.
- Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš: Esam stagnācijā.
- Gada beigās ekonomikas izaugsme būs tuvu nullei, bet nākamais gads izskatās cerīgāks.
IKP ietekmē ražošanas kritums
Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3% un pakalpojumu nozarēs – par 0,1%. Par 1,9% vairāk iekasēti produktu nodokļi.
Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,6%.
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās
Vāja rūpniecības izaugsme, interesantas tendences auto segmentā
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, vērtējot šos datus, norādīja – līdz ar inflācijas kritumu un investīciju aktivizēšanos ekonomiskā izaugsme atjaunojas.
"Lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi 3. ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās," viņa skaidroja.
Steidzot vēl šogad pabeidzamos investīciju projektus, būvniecības joma, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan 3. ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī 4. ceturksnī, secināja ekonomiste.
Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.
"Uzņēmumu eksporta iespējas samazina pieprasījuma bremzēšanās partnervalstīs līdz ar inflāciju ierobežojošas monetārās politikas īstenošanu vai tur, kur iepriekš izveidojusies tirgus nelīdzsvarotība atsevišķos segmentos, piemēram, nekustamā īpašuma segmentā Zviedrijā," turpina ekonomiste. "Tāpat savu artavu varētu būt devusi lietavu un ūdens pieteces neveiksmīgā sastapšanās ar Daugavas kaskādes elektrostaciju remontdarbiem elektroenerģijas ražošanas sektorā."
Pēdējos mēnešos visai vāja bijusi tirdzniecības attīstība. Vairumtirdzniecības stagnēšanu varētu saistīt ar ārējo tirgu vājumu un, iespējams, arī graudu eksportam un līdz ar to arī transporta nozarei neveiksmīgo lauksaimniecības sezonu (pagaidām gan dati līdz augustam).
Mazumtirdzniecību varētu būt bremzējusi daļas patērētāju piesardzība un daļas patērētāju pievēršanās pakalpojumu patēriņam.
Interesanti, ka reālā izteiksmē apgrozījums stabili aug auto tirdzniecībā, kur, iespējams, sāk izpausties preferenču maiņa.
"Zaļais iepirkums sabiedriskajā sektorā, uzņēmumu pievēršanās vides, sociālajiem un pārvaldības jeb ESG principiem, valdības atbalsts, atsevišķas priekšrocības reģistrācijā un ekspluatācijā sekmē elektroauto iegādi," skaidrojusi Paula.
Vienlaikus auto segments plašākā kontekstā var papildināt ārējās ekonomiskās vides problēmu loku Latvijas auto detaļu ražotājiem: tie nav izolēti no autobūves industrijas grūtībām Rietumeiropā.
Tuvo Austrumu konflikta ietekme pagaidām nav manāma
Tikmēr globālajiem notikumiem Tuvajos Austrumos atšķirībā no 2022. gada ģeopolitiskās arēnas notikumiem būtiska ietekme uz resursu pieejamību vai tirdzniecības saitēm pašlaik nav vērojama, atzinusi Latvijas Bankas ekonomiste.
"Ne pārāk labas ziņas vairākās frontēs tuvākajā laikā var uzturēt patērētāju piesardzību, taču ir arī līdzsvarojoši faktori: pirktspēju nostiprinošā virzienā darbojas ne vien inflācijas sarukums, bet arī ienākumu kāpums, t.sk. no nākamā gada sākuma gaidāmā minimālās algas paaugstināšana, kā arī plānotā atalgojuma palielināšana atsevišķās sabiedriskā sektora jomās un būvniecībā (līdz ar plānotajām ģenerālvienošanās pārmaiņām)," skaidroja Paula.
Darba tirgus saglabājas visai ciešs, tomēr Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datos oktobrī pārtrūkst uzņēmēju pausto nodarbinātības gaidu uzlabojums.
Patiesībā varētu būt sliktāk, nekā rāda dati
"Faktiski Latvijas ekonomika šobrīd atrodas nelielā recesijā, lai gan trešā ceturkšņa Latvijas rezultāti ir labāki, nekā varēja gaidīt, jo rūpniecībā, eksportā un tirdzniecībā rezultāti trešajā ceturksnī bija ievērojami vājāki nekā ekonomikā kopumā," situāciju vērtēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš arī uzsvēris, ka
nodokļu ieņēmumi ilgstoši nevar augt ātrāk nekā ekonomika, tādēļ pastāv risks, ka šoreiz trešā ceturkšņa IKP rādītāji izskatās labāki, nekā ir patiesībā.
"Līdzīga situācija bija vērojama šī gada pirmajā ceturksnī, kad gandrīz visu sākotnējo IKP pieaugumu veidoja nodokļu ieņēmumi, taču vēlāk sekoja negatīvas IKP korekcijas, un šobrīd pirmais ceturksnis jau ir ar mīnusu," paskaidroja Āboliņš, norādot, ka Latvija šobrīd nav vienīgā valsts Eiropā, kas atrodas uz recesijas robežas. Piemēram, neskatoties uz inflācijas kritumu un zemākām energoresursu cenām, trešajā ceturksnī IKP kritums fiksēts arī Vācijā.
Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija atzinusi, ka trešā ceturkšņa ekonomikas kāpums izskatās aizdomīgi līdzīgs tam, kādu it kā redzējām gada sākumā.
"Arī tad sākotnēji tika izziņots, ka ekonomikā reģistrēts pieaugums, un tas bija, lielākoties pateicoties iekasētajiem produktu nodokļiem. Tomēr pirmā ceturkšņa pozitīvais IKP rezultāts pēc datu revīzijas tika nomainīts uz IKP kritumu. Cik noprotams, problēma ir tajā, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksātos eiro nav tik viegli "sadalīt" pa dažādiem nodokļiem. Tā rezultātā gada sākuma vērtējums par IKP attīstību izrādījās pārlieku optimistisks. Zināmas bažas ir, ka līdzīgi varētu būt noticis arī šoreiz, tomēr īsto bildi redzēsim vien pēc kāda laika," norādīja Zorgenfreija.
"Lai gan IKP rezultāti ir ievērojami labāki, nekā gaidīts, kopējo stāstu tas nemaina un tuvāko ceturkšņu aina rādās visai pelēka," secināja "Swedbank" ekonomiste. "Pieejamie dati par attīstību nozarēs norāda uz ekonomikas vārgumu. Nebeidzas grūtības apstrādes rūpniecībā. (..)
Šobrīd jau teju puse visu nozares uzņēmumu ziņo, ka pieprasījuma trūkums ievērojami kavē tālāku attīstību. Pēc uzņēmēju domām, pēdējo reizi pieprasījums bija tik būtiska problēma pirms vairāk nekā 10 gadiem.
Arī nākotne nerādās gaiša – oktobrī ievērojami kritis eksporta pasūtījumu novērtējums tuvākajiem mēnešiem."
Latvijas ekonomika stagnē
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzinis: "Trešā ceturkšņa IKP izmaiņas ir acīm tīkamākas, nekā analītiķu vērtējumi tieši pirms datu publicēšanas, tātad patīkams pārsteigums."
"Var cerīgi bilst, ka nelielā un ļoti nosacītā lejupslīde gada pirmajā pusē, kas bija atbalss pērnā gada milzīgajam importa sadārdzinājumam, jau ir pārvarēta un 3. ceturksnī sācies jauns izaugsmes cikls. Taču šī ir visai nedroša cerība. Kopš iepriekšējo IKP datu publicēšanas ir pasliktinājusies ne vien pagātne, bet arī tuvākā nākotne. Eirozonas ekonomika arvien nepārprotamāk slīd recesijā. Turpina vājināties mūsu eksportētājiem ļoti svarīgie būvniecības produktu tirgi, mājokļu tirgus lejupslīde Eiropā padziļinās. 3. ceturksnī krasi sabremzējies pakalpojumu eksporta pieaugums, kas gada sākumā daļēji kompensēja nepatikšanas preču eksportā. Arī jaunāko Latvijas uzņēmumu aptauju rezultāti nav visai iepriecinoši. Rūpniecības jauno pasūtījumu indekss ir ievērojami pasliktinājies gan trešajā, gan ceturtajā ceturksnī. Citu nozaru nākotnē vērstos noskaņojuma indeksus kopumā var raksturot kā plakanus un bezgaršīgus – nav bēdu aina, bet arī nekas iedvesmojošs," vērtējis Strautiņš.
"Ja kaut ko var apgalvot droši, tas ir – ekonomika šobrīd nekust ne šurp, ne turp. Matu skaldīšana par procentu desmitdaļām ir drusku komiska, jo nākotnē statistiķi līknes var bīdīt augšup un lejup par procentpunktiem.
Visu iepriekš teikto varētu aizvietot ar diviem vārdiem – esam stagnācijā," atzinis "Luminor" ekonomists. Taču sevi var mierināt ar domu, ka tā ir diezgan komfortabla stagnācija.
"Pat ja IKP šogad galu galā samazināsies, tas vēl nenozīmē, ka būs pasliktinājusies vidusmēra iedzīvotāju labklājība. IKP ir svarīgs rādītājs, bet tas neraksturo visu ekonomikā notiekošo, pat nerunājot par dzīvi kopumā," norādījis Strautiņš.
Nākotnes prognozes – cerīgākas
Ekonomists Āboliņš līdz gada beigām nesagaida lielas izmaiņas Latvijas ekonomikā, un izaugsme, visticamāk, būs tuvu nullei. Tomēr uz nākamo gadu ekonomists raugās "piesardzīgi pozitīvi".
"Inflācija Eiropā strauji krīt, un finanšu tirgus vērtējumā procentu likmju maksimums jau ir sasniegts. Savukārt jau 2024. gada vidū procentu likmes eirozonā varētu sākt mazināties. Latvijā kredīti pārsvarā ir izsniegti ar mainīgām likmēm, tādēļ mēs ātrāk nekā citas valstis izjūtam ECB monetārās politikas ietekmi. Šogad tas vairāk ir bremzējis mūsu izaugsmi, taču, kad procentu likmes sāks mazināties, tas veicinās ātrāku atkopšanos," paskaidrojis Āboliņš.
Tikmēr rūpniecībā ir cerības, ka jau nākamā gada pirmajā pusē nozare atkal būs plusos, jo
preču krājumu līmeņi Eiropā sāk mazināties, un tas parasti ir signāls par jauno pasūtījumu pieaugumu turpmākajos ceturkšņos.
Savukārt būvniecībā vājo privātā sektora pieprasījumu nākamgad vismaz daļēji kompensēs lielākas publiskā sektora investīcijas, jo Latvijā joprojām ir ļoti liels apjoms neapgūtu ES fondu investīciju.
"Arī fiskālā politika šobrīd nav ierobežojoša, un Eiropā lielākā daļa valstu nākamgad plāno salīdzinoši lielus budžetu deficītus. Tāpat situācija darba tirgū ir laba, tādēļ, kad ienākumu kāpums būs noķēris inflāciju, patēriņš Latvijā varētu atkal augt. Protams, situācija pasaules ekonomikā ir ļoti neskaidra un risku ir daudz, taču, ja pasaulē vai eirozonā nenotiek kādi jauni negatīvi šoki, tad Latvijas ekonomika 2024. gadā varētu augt par 2–2,5%," vērtējis Āboliņš.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2023. gada 3. ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.
KONTEKSTS:
2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijas IKP samazinājās par 0,5%, bet šā gada pirmajā ceturksnī IKP palielinājies par 0,8%.
Latvijas Banka septembra nogalē samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no šā gada jūnijā prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%.
