Briselē beigušās kārtējās sarunas par benzopirēna normām kūpinājumos - zivīs un gaļā, un ir panākta vienošanās par Latvijai labvēlīgu risinājumu. Līdz šim pieļautais benzopirēna daudzums kūpinātas gaļas un zivju produktos bija 5 mikrogrami uz kilogramu, bet no septembra atļauto daudzumu bija plānots samazināt līdz diviem mikrogramiem.
Tomēr EK nolēma, ka ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Latvijas Gaļas ražotāju pārstrādātāju asociācijas pārstāvis Didzis Šmits LTV raidījumam „Panorāma” atzina, ka turpmākos trīs gadu ES varēs padziļināti izpētīt jautājumu par benzopirēna saturu kūpinājumos, un Latvijas gaļas ražotāji strādās, lai arī turpmāk droši varētu kūpināt zivis un gaļu.
Šmits arī norādīja, ka regula nu jau kļūst interesanta – „likums, kas paredz izņēmumu gandrīz pusei dalībvalstu, pats sevi diskreditē”. Viņš arī pauda, ka Latvijas pārstāvji turpinās darbu arī, lai savus kūpinājumus varētu realizēt ārpus Latvijas robežām.
Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā 2014. gada 1. septembrī, un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.
Latvijas ražotāji iepriekš vairākkārt pauda, ka produkti pēc iecerētajām jaunajām normām zaudētu savu īpašo garšu un izskatu. Lai pārliecinātu Eiropu, ka Latvijā šiem produktiem ir jau tradicionāls gatavošanas veids un normas vajadzētu mīkstināt, kopā strādāja Zemkopības ministrija, uzņēmums” Bior”, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija un citas institūcijas. Tika vākta informācija arī no pašiem ražotājiem.
Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.
