Jūrmalciema kūpinātās zivis. Saruna ar zvejnieku sešās paaudzēs Oskaru

Kamēr daudzviet ierastos zvejnieksvētkus apturējusi pandēmija, Jūrmalciems būs viena no vietām Latvijā, kur, ievērojot drošības pasākumus, svētkus svinēs. Ar kūpinātām zivīm cienās arī Jūrmalciema zvejnieks Oskars Kadeģis, kurš turpina seno arodu jau vairākās paaudzēs. Pārmaiņu laikā, kad visiem jāpielāgojas zvejas ierobežojumiem, Jūrmalciemā tapusi zvejnieka māja „Oskars”.

Saruna ar zvejnieku sešās paaudzēs OskaruInga Ozola

Oskara sētā Jūrmalciemā Latvijas Radio ierodas brīdī, kad no zemes kūpinātavas mutuļo dūmi. Pēc brīža sētā iebrauc kāds auto. Kad ar viesi sarunāts tikties, visticamāk, nedēļas nogalē, varam ielūkoties no ķieģeļiem veidotajā kūpinātavā, kur atrodas priežu čiekuri – tā zivis kūpinājuši Jūrmalciemā arī senāk, stāsta zvejnieks Oskars Kadeģis: 

„Krāsa, aromāts izteikts, arī izskatās savādāk nekā veikalos redzamās zivis. Pagaidām ar čiekuriem esmu nodrošināts, man ir, kas palīdz salasīt, laiks, kad var lasīt -  tā sezona īsa, ir sava specifika.” 

Zvejnieka mājā „Oskars” tagad ir izveidotas vairākas kūpinātavas, divas ieraktas zemē, kādreiz tās veidoja no koka, atklāj Oskars:

„Praktiski tā ir bedre, kūpinātava zemē.

Kādreiz bija no koka, bet tad bieži aizdegās, tagad taisa no ķieģeļa, ilgāks mūžs tādām. Es pats emu taisījis no koka. Parasti jau kūpina vasarā, kad viss ir sauss, izdeg tādas kūpinātavas ātrāk.” 

Laikam ejot, nākas pielāgoties; lai nu kas, bet zvejniecības nozare, īpaši piekrastes zveja ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Oskaram tagad ir lielākas laivas, tāpēc zvejo, izbraucot jūrā no Liepājas ostas. Citi vīri vēl ieved laivas jūrā ar traktoriem un tad dodas zvejot, jo piemērotas piestātnes laivām neesot. Mainās arī tas, ko var zvejot un kas atrodas jūrā.

Zvejnieks Oskars Kadeģis, tāpat kā daudzi pārmaiņu laikos, mēģina pielāgoties, tagad tūristiem no Lietuvas un pašmāju ļaudīm kūpina sētā zivis jau lielākos daudzumos. Viņš izveidojis arī piemērotas telpas tirdzniecībai un zivju uzglabāšanai. 

„Cenšamies kūpināt nedēļas nogalēs, ko piedāvāt tūristiem, arī vietējiem no Nīcas, Liepājas. Kad stipri vējains, tad kūpinām arī saldētas zivis, bet akcents uz savām.

Viss mainās, arī jūra. Galvenā nozveja tagad ir grunduļi,

kas kādreiz vispār nebija, bet tas arī sezonāli - divi mēneši pavasarī. Jādomā, kā piepildīt pārējo laiku. Kādreiz bija menca, bet tas ir liegts uz gadiem pieciem, tā izskatās... Bute bija gandrīz pazudusi saistībā ar grunduļu invāziju, tagad ir uzlabojumi, vasarā jau var tīri smukas plekstes noķert,” stāsta Oskars.  

Zvejnieka māja „Oskars” – tāds nosaukums tagad rotā nelielu namiņu, kur Oskars sver zivis un tirgo interesentiem. Šādam nosaukumam un pašam zivju kūpināšanas procesam ir dziļas saknes senā vēsturē, kad jūrā devušies Oskara Kadeģa senči, vēlāk arī pats Oskars, turpinot iesāktās tradīcijas un prasmes jau sešās paaudzēs. 

Jūrā joprojām zvejnieki dodas līdz ar gaismu, arī zvejnieks Oskars jau pulksten četros, vēl pirms aust saule, dodas pakaļ izliktajiem tīkliem; ja zivju daudz, tad mājās atgriežas tikai ap pusdienlaiku.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti