4. studija

Helio TV - neērtības progresa vārdā?

4. studija

4. studija

Mākslīgie dūmi ar kūpinājuma garšu.

Kā atšķirt kūpinājumu no «kūpinājuma izstrādājuma»?

Veikalu plauktos kūpinājumu daudz - pavisam melni, rozā, ar kārdinošu garoziņu, ar izteiktāku smaržu un krāsu. Bet - vai tiešām tie visi ražoti pēc vienas receptes? Un vai vispār tie vēl ir saucami par kūpinājumiem vai “kūpinājumu izstrādājumiem”?

Kā pastāstīja pārdevēja Alda, kūpinājuma kvalitāti bieži vien var noteikt pēc krāsas – ar malku kūpināta gaļa būs melnāka, kurpretī gaišāks kūpinājums varētu būt tapis arī ar mākslīgajiem dūmiem. Protams, gaļa būs gaišāka arī tad, ja atradusies tālāk no uguns. Savukārt pārdevēja Inga iesaka gaļu arī vienmēr pagaršot.  

Arī gaļas izstrādājumu ražotāji atzīst, ka ir vairāki veidi, kā tiek gatavoti dažādi kūpinājumi. Un dūmi, kā izrādās, nebūt nav noteicošā šīs tehnoloģijas sastāvdaļa. Kūpināt var arī ar dažādu veidu skaidām, un tas tad būs īstais kūpinājums. 

Diemžēl nereti gaļas ražotāji arī krāpjas – piemēram, izmanto krāsas, gaļu burtiski izkrāsojot un pēc tam liekot krāsnī, bet neizmantojot skaidas. 

“Un trešais veids - vēl izmanto šķidros dūmus, kurus arī pasmērē uz gaļas un tad paliek gan krāsa, gan smaka, ir ļoti patīkama dūmu smaka, viņu tāpat ieliek krāsnī, bez nekādiem dūmiem un arī dabon krāsu, kādu vajag, un smaku, kādu viņiem vajag,” pastāstīja gaļas ražošanas uzņēmuma īpašnieks Aleksandrs Marmurs. 

Un tiešām – glītos flakonos ir iespējams iegādāties kūpinājuma garšas “šķidros dūmus”. Bet vai tas, ka tiek pārdoti kūpinājumi, kur malka pat tuvumā nav bijusi, ir godīgi pret pircēju?

Kā skaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), pievienojot produktam šos dūmu aromatizētājus, tie ir jānorāda produktu sastāvā, tātad, ja produktu sastāvā būs norādīts, ka ir izmantots dūmu aromatizētājs, tad tos drīkst lietot – aromatizētāji nav aizliegti.

Turklāt uz marķējuma ir jānorāda, ka tas ir kūpināts produkts, bet nav jānorāda tas, vai produkts ir kūpināts ar malku, skaidām vai elektriskajā krāsnī.

Normatīvie akti nenosaka kūpināšanas veidu, tātad ir dažādi veidi, kā kūpina – tā skaidroja PVD. Tas, ko Latvijā saucam par tradicionālo kūpināšanu – ar malku kurināmā krāsniņā; protams, ir modernās elektriskās krāsnis, kur var uzstādīt dažādus kūpināšanas režīmus – gan ar dūmiem, gan bez dūmiem. Ražotājam pie produkta nosaukuma ir jānorāda apstrādes veids – karsti kūpināti produkti, auksti kūpināti produkti, vārīti, pusžāvēti.

“Kas ir jānorāda tātad - ka tas ir kūpināts produkts, bet nav jānorāda marķējumā, vai tas ir ar malku kūpināts, vai tā ir elektriskā krāsns, kur šie dūmi tiek dozēti,” skaidroja PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša. 

Plīkša uzsvēra – par to, kas norādīts produkta marķējumā, atbildīgs ir uzņēmējs. 

Līdz ar to pircējam atliek vien rūpīgi lasīt marķējumu, kā arī jautāt ražotājam vai tirgotājam, kā tad īsti gaļa ir kūpināta, jo veidi var būt dažādi. Jāteic gan, ka tie, kuri patiešām ir kūpinājuši savus produktus ar malku, parasti ar to arī mēģina palielīties marķējumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti