Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts 2014. gada 4.ceturksnī pieauga par 0.4% (izņemot sezonālo ietekmi). Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem gada pieaugums ir 1,9%, tas nozīmē , ka kopumā gada izaugsme bijusi 2,4%.
Kasjanovs uzsver, ka izaugsme, galvenokārt, notiek uz iekšējo rezervju rēķina. Iepriekšējo gadu veiksmes eksporta tirgos ir ļāvušas panākt progresu darba tirgū, mazinot bezdarbu un kāpinot reālo atalgojumu, kas savukārt parādās mazumtirdzniecības un atsevišķu pakalpojumu nozaru rezultātos.
Visticamāk, arī 2015. gadā tautsaimniecībai nāksies dzīvot pēc iepriekš uzņemtā kursa. Tautsaimniecības izaugsmi lielā mērā balstīs mājsaimniecību ienākumu pieaugums (uzņēmēji ziņo, ka šogad ceļ atalgojumu, lai noturētu darbiniekus, kā arī ir paaugstināta minimālā alga, kā arī neapliekamais minimums) un attiecīgi privātais patēriņš. Tomēr skaidrs, ka, neatjaunojoties noturīgam ārējam pieprasījumam un tādējādi neuzlabojoties eksporta izredzēm, šāds ekonomikas modelis nebūs piekopjams ilgtermiņā, norāda Kasjanovs.
Viņš paredz, ka situācija ārējā vidē saglabājas visai sarežģīta. Eirozonā izaugsme ir vārga, turklāt nenoturīga. Šomēnes Eiropas Centrālā banka (ECB) izziņoja ilgi gaidīto un apspriesto aktīvu iegādes programmu (jeb tās paplašināšanu). Tā paredz ikmēneša aktīvu iegāžu apjomu 60 miljardu eiro apmērā. Pagaidām pāragri spriest par programmas iespējamo efektivitāti, tomēr skaidrs, ka šī programma nav unificēts risinājums eiro zonas problēmām – nepieciešamība pēc saprātīgas fiskālās politikas un nopietnām strukturālām reformām saglabājas, uzskata ekonomists.
Savukārt Krievijas ekonomikas atslābumu īpaši jūt tie Latvijas uzņēmumi, kuri šajā tirgū darbojās ekskluzīvi. Pārtikas ražotājiem ir cerības agrāk vai ātrāk pārorientēties uz citiem tirgiem, bet dažādu mehānismu un elektroiekārtu ražotājiem ir grūtāk. To ietekmē tas, ka produktu sertifikācija galvenokārt ir izieta Krievijas tirgū, un jaunu tirgu iekarošana ir sarežģīta kā no tehnoloģiskā viedokļa, tā no tirgus tiesisko ieiešanas barjeru viedokļa.
„Tomēr neliela medus karote darvas mucā ir ziņas no atsevišķiem ražotājiem, kas jau paspējuši atrast jaunus noieta tirgus vai šobrīd atrodas pārrunu procesā ar potenciālajiem jaunajiem sadarbības partneriem,” norāda Kasjanovs.
Latvijas Banka janvāra vidū ir pārskatījusi IKP izaugsmes prognozes 2015. gadam no līdzšinējiem 2,7% uz 2%. Tomēr jāatzīst, ka ar turpmāko ekonomisko izaugsmi saistīto risku izvērsums ir visai plašs. Pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību var atstāt "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības nopietna atsākšanās, ģeopolitiskās situācijas pakāpeniska noregulēšanās, kā arī noturīgākas izaugsmes atjaunošanās eiro zonā. Tikmēr negatīvajā pusē risku ir vairāk – eiro zonas izaugsmes perspektīvas, ģeopolitiskās situācijas tālāka eskalācija un jaunas sankcijas.
