Visgrūtāk ražošanas un transporta nozarei
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada 4. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar 2022. gada pēdējo ceturksni, savukārt pērn kopumā Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,3%. Ekonomikas kritums pērn nav patīkams, tomēr par nozīmīgu to nevar nosaukt, un kopumā 2023. gads Latvijas ekonomikā ir bijis labāks nekā prognozēts gada sākumā, norādīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Neraugoties uz nelielo ekonomikas kritumu, nozaru sniegumi pērn bija ļoti atšķirīgi.
Visgrūtāk 2023. gadā Latvijas ekonomikā klājās ražošanas un transporta nozarēm, galvenokārt vājā ārējā pieprasījuma un pasaules rūpniecības cikliskās lejupslīdes dēļ.
Tā rezultātā 2023. gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1,9% salīdzinājumā ar 2023. gada nogali, savukārt transporta nozarē izlaide saruka par 10%.
Tāpat pērn no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem un cenu krituma cieta arī lauksaimniecība, kuras izlaide 4. ceturksnī saruka par 8,8%, savukārt mazumtirdzniecībā lielākais izaicinājums bija iedzīvotāju pirktspējas kritums, ko izraisīja augstā inflācija un procentu likmju pieaugums, attiecīgi tirdzniecības izlaide pērnā gada pēdējā ceturksnī saruka par 3,9%. Tikmēr pakalpojumu nozares pērn pārsvarā bija plusos un kompensēja kritumus preču nozarēs, norādīja Āboliņš.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka aizvadītajā gadā ekonomika bija izteikti atkarīga no investīciju kāpuma, kuru lielā mērā finansēja valsts un Eiropas Savienības fondi – ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 7,1%.
Rūpniecību un dabas resursu nozares gremdēja eksporta tirgi un laika apstākļi, reālā eksporta sniegums (-5,9%) bija sliktākais kopš 2009. gada.
Savukārt patērētājus nomāca joprojām augstie enerģijas un pārtikas izdevumi.
Piesardzīgi optimistisks skats uz ekonomiku šogad
Bankas "Citadele" ekonomists vērtēja: lai arī izaugsme arī eirozonā šobrīd ir vāja, tomēr apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija eirozonas ekonomikā ir sākusi stabilizēties, un Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas liecina, ka krājumu līmenis rūpniecībā ir sācis samazināties.
Augstais preču krājuma līmenis rūpniecībā un vājais pieprasījums tirdzniecībā pērn bija galvenais iemesls, kādēļ rūpniecībā un transporta nozarē bija vērojams salīdzinoši liels kritums ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Tādēļ krājumu samazināšana ir labs signāls, kas ļauj cerēt uz pozitīvu izaugsmi rūpniecībā un transporta nozarē šogad, sprieda Āboliņš.
Vienlaikus Latvijā turpina strauji augt darba algas, kas kopā ar zemo inflāciju šogad nodrošinās jūtamu pirktspējas pieaugumu, un tā ir laba ziņa mazumtirdzniecībai. Visbeidzot, pozitīvu pienesumu izaugsmē sagaidām arī no lauksaimniecības nozares, kur pērnais gads bija salīdzinoši vājš gan cenu, gan ražas ziņā.
"No plēsīgajām inflācijas ķetnām esam izsprukuši, privātais patēriņš varētu atkal atvēzēt spārnus augstākam lidojumam.
Arī investīciju projekti tiek turpināti un sākti, ko stiprina iepriekšējo gadu labās peļņas, un drošāku nākotni zīmē kredītu procentu likmju pieauguma apstāšanās un gaidāmais samazinājums jau šogad. Kā milzu valis lēnām iekšējos būvniecības ūdeņus šūpo arī "Rail Baltica" projekts. Iekšzemes pieprasījums sāk uzsilt kā dienas pavasara gaidās," piebilda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.
Arī "Luminor" bankas ekonomists uzskata, ka šogad ekonomika būs sabalansētāka, lai arī joprojām stipri atkarīga no iekšējā tirgus. Lielākā pozitīvā ietekme būs privātā patēriņa pārejai no krituma par 1,2% pērn līdz orientējoši 3% kāpumam gadā kopumā. Eksportā gaidāms ceļš augšup no ceturkšņa uz ceturksni, bet vēl nav gluži skaidrs, vai ar to pietiks, lai nonāktu pie plusa zīmes gadā kopumā, teica Strautiņš.
Latvijas Bankas ekonomiste norādīja: kamēr eksports nesāks atgūties, tikmēr "pūces aste neziedēs un arī iekšzemes pieprasījumam nebūs jaudas atgūties".
Pēc Strautiņa teiktā, nākotnes skats kopumā ir mēreni optimistisks un IKP šogad varētu augt par 1,5–2%. Tikmēr "Citadeles" bankas ekonomists lēš, ka Latvijas IKP izaugsme šogad varētu sasniegt 2%. Ar to, pēc "Luminor" bankas ekonomista teiktā, vēl nepietiek noturīgai dzīves līmeņa tuvināšanai Eiropas vidējam līmenim, bet var cerēt uz attīstības paātrināšanos 2025. gadā.
Norāda uz lielo nenoteiktību ekonomikā
Latvijas Bankas ekonomiste vienlaikus atzīmēja: diemžēl ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti un daudzviet Eiropā tiek ziņots par piegāžu ķēžu traucējumiem caur Suecas kanālu, kas kavē ražošanu un pasūtījumu izpildi.
"Turklāt kāda daļa no ekonomikas gliemeža tempa šobrīd ir attiecināma arī uz ekonomikas pārstrukturēšanos uz ilgtspējīgāku un ētiski pieņemamāku taku – mazinās Krievijas lāča un Baltkrievijas sumbra pēdu nospiedumi tūrismā, tirdzniecībā, transporta pakalpojumos un citās nozarēs. Tas nevar neietekmēt ekonomiku, ar to ir jārēķinās un jādomā, kā vīt sadarbības tīklus citos virzienos," sacīja Puķe.
Arī bankas "Citadele" ekonomists norādīja: neraugoties uz pozitīvām izaugsmes prognozēm, ekonomikā joprojām ir ļoti liela nenoteiktība un bez inflācijas ir arī citi riski.
"Ģeopolitiskā situācija šobrīd, šķiet, ir nozīmīgākais drauds Latvijas ekonomikai, kas, dēļ bažām par iespējamo Krievijas agresiju, var sākt negatīvi ietekmēt investīcijas. Savukārt iekšēji Latvijā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās kopā ar ļoti straujo algu kāpumu un vājo produktivitātes pieaugumu rada arvien lielākus riskus konkurētspējai, kā arī potenciālu tālākam cenu kāpumam," teica Āboliņš.
Pēc viņa sacītā, bažas par noturīgāku inflāciju ir ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā. Līdz ar to kopš gada sākuma finanšu tirgi ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, pirmais procentu likmju samazinājums tagad netiek gaidīts ātrāk par jūniju un līdz gada beigām "Euribor" varētu noslīdēt tikai līdz 3% iepriekš gaidīto 2,5% vietā.
"Luminor" bankas ekonomists atzīmēja, ka situācija galvenajās partnervalstīs visdrīzāk pakāpeniski uzlabosies, tā paredz arī starptautisko finanšu institūciju prognozes.
"Sekmes ļoti lielā mērā noteiks spēja pārvaldīt drošības riskus.
Nebeidzamās runas par kara riskiem apgrūtina investīciju piesaisti, taču šiem riskiem var būt arī pozitīva ietekme. Palielināti ieguldījumi aizsardzībā ir ekonomiku stimulējoši.
Tāpat pastiprināti tēriņi drošībai var eirozonai palīdzēt izkāpt no tās ieilgušās ekonomiskās letarģijas," sprieda Strautiņš.
