Lai gan kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā darba ražīgums ir pieaudzis vairāk nekā par 52% un valsts sekmīgi atkopusies no globālās krīzes, tomēr cerēt uz stabili augstu ekonomikas izaugsmes tempu saglabāšanu un tiem sekojošu sabiedrības labklājības uzplaukumu pašreizējā situācijā var izrādīties tuvredzīgi.
„Mēs neražojam īstos produktus, kas ļautu labklājības līmeni palielināt. Vienkāršojot – kamēr Vācijā ražo „Mercedes”, mēs nodarbojamies ar pirtsslotu ražošanu. Neatkarīgi no tā, cik mēs esam efektīvi vai neefektīvi, mēs varam būt paši efektīvākie pirtsslotu ražotāji, bet tas mums neļaus sasniegt labklājību,” skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns.
Vēl aizvien Latvijā uzņēmēji ir orientēti uz zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu vai arī tādu rūpniecību, savukārt konkurētspēju eksporta tirgos panāk ar lēta darbaspēka priekšrocībām. Tiesa negatīvās tendences demogrāfijā šīs pozīcijas ilgstoši neļaus saglabāt. Problēma ir arī tā, ka valsts atbalsts līdz šim ir pakārtots tieši šādai ekonomikas struktūrai.
„Latvijā ir vairāk nekā 1000 uzņēmumu, kas šī brīža ekonomiskajā situācijā ir veiksmīgi. Daudzi no viņiem aiziet augstākās pievienotās vērtības ciklā. Jautājums ir – vai mūsu politiķi ir gatavi likt likmi likt uz šiem 1000 veiksminiekiem, vai arī izsmērēt šo sviestu uz visiem. Diemžēl tas tā nenotiek, jo normāli ir tad, kad līderību dara veiksmīgie,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Uzņēmēji norāda, ka līdzās problēmām valsts atbalsta sadalījumā bieži vien politiķi izliekas neredzam arī nozares, kuras nav saistītas ar ražošanu, bet var kāpināt eksportu. Tāda varētu būt pakalpojumu nozare. Tomēr izšķirošie soļi produktivitātes palielināšanā un jaunu produktu radīšanai jāsper, turpinot reformas izglītībā.
„Tas ir iespējams, uzsākot sistēmas reformu, kas nodrošina sabalansētu attīstību, ne tikai ļaujot iet pa vieglākās pretestības ceļu, bet mācot eksaktos un humanitāros ceļus. Šis process, protams, ir ilgstošs, jo tas prasīs vismaz 12 gadus pamatizglītībā plus 6-7 gadus izglītībā. Ja mēs nesāksim to darīt ar tiem, kas mācās, rezultāts būs slikts. Šobrīd ir pēdējais brīdis veikt radikālus soļus,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Juris Binde.
Ekonomikas ministrijā (EM) gan uzsver - vienkārši dot vairāk valsts naudas inovatīvu produktu radīšanai nav jēgas. Svarīgāk panākt, lai inovāciju radīšanu sāktu finansēt paši uzņēmēji. „Mūsu uzdevums ir savest kopā zinātnieku ar uzņēmēju. Mūsu piedāvājums ir izveidot subsidētu sarunu platformu, kur viņi rada inovatīvus produktus. Parasti tas noved pie nākamās sadarbības, kur viņi daudz efektīvāk to var izdarīt bez valsts atbalsta. [..] Nav tāda laimes lāča, kur mēs būsim panākuši Eiropas Savienību. Tie soļi būs maziņi, un tas nenotiks vienā laikā,” saka EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Latvijas Bankā gan uzsver – ja ekonomiku nesāksim pārkārtot laikus, varam iekrist tajā pašā zemo ienākumu slazdā, kurā savulaik iekļuva vairākas Dienvideiropas valstis, piemēram, Portugāle.
