Latgalē šogad darbu zaudē 450 «Latvijas dzelzceļa» darbinieki; darbu atrast grūti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šī gada laikā Latgalē – Daugavpilī un Rēzeknē – darbu zaudējuši gandrīz 300 VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki. Vēl ar pusotru simtu darba attiecības tiks pārtrauktas līdz gada beigām. Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu ir krities par 52%, tāpēc uzņēmums ir spiests veikt optimizāciju. Tikmēr atrast darbu atlaistajiem darbiniekiem nav tik vienkārši.

Latgalē šogad darbu zaudē 450 «Latvijas dzelzceļa» darbinieki; darbu atrast grūti
00:00 / 05:23
Lejuplādēt

Plašā dzelzceļa mezgla un daudzo ar dzelzceļu saistīto uzņēmumu esamības dēļ Daugavpils jau izsenis tiek dēvēta par dzelzceļnieku pilsētu. Šo nozīmi pastiprina arī 160. gadadiena, ko šogad svin „Latvijas dzelzceļš” un kam pamatā tieši ir pirmā atklātā kustība dzelzceļa posmā Ostrova–Dinaburga jeb Daugavpils. Tomēr svētku gads dzelzceļa nozarei un pašiem dzelzceļa darbiniekiem padevies drūms. Jau gada sākumā nācās paziņot par 1500 darbiniekiem, to vidū arī Latgales reģionā, kuri gada laikā darbu zaudēs.

„Latgales reģionā strādā otrs lielākais „Latvijas dzelzceļa” darbinieku skaits. Saskaņā ar uzņēmuma valdes apstiprināto plānu šī gada pirmajā pusgadā Daugavpilī un Rēzeknē darba tiesiskās attiecības ir pārtrauktas ar 286, savukārt līdz gada beigām pakāpeniski darba attiecības plānots izbeigt vēl ar 156 darbiniekiem,” pastāstīja „Latvijas dzelzceļa” pārstāve Ella Pētermane.

Vairāk nekā 450 darbinieku atlaišana tikai Latgales reģionā ir optimizācija, kas saistīta ar kravu apjomu samazinājumu pa dzelzceļu. Atlaišanas process notiek, norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles nodarbinātības organizatore Svetlana Jerocka.

„Uz augusta beigām Daugavpils NVA filiālē bija reģistrējušies 238 bijušie „Latvijas dzelzceļa” darbinieki – gan mašīnisti, gan ceļa palīgstrādnieki, gan datoru operatori,” stāstīja Jerocka.

Tātad tie ir visdažādāko profesiju pārstāvji – mašīnisti, mašīnistu palīgi, lietveži, staciju dežuranti, vagonu apskatītāji. Tomēr

faktiski to, kuri atnāk reģistrēties kā bezdarbnieki, filiālē ir vairāk, nekā oficiāli savā sarakstā pieteicis „Latvijas dzelzceļš”.

„Atlaišana rit pēc grafika, turklāt bez darba paliek ne tikai tie, kuri nokļuvuši kolektīvā atlaišanas līguma sarakstā, bet arī tie, kuri darbu pamet pēc pušu vienošanās. Pēc „Latvijas dzelzceļa” plāna līdz septembra beigām bija paredzēts atlaist 214 darbiniekus, taču reāli pie mums atnāca reģistrēties kā bezdarbnieki 238 bijušie „Latvijas dzelzceļa” darbinieki,” norādīja Jerocka.

Andrejs Buļs ir rēzeknietis, viņam pašam kā uzņēmuma „Latvijas dzelzceļš” darbiniekam štatu optimizācija gāja secen, taču vairāki kolēģi darbu ir zaudējuši.

„Es strādāju „Latvijas dzelzceļa” Daugavpils elektrotehniskajā pārvaldē, esmu vecākais elektromehāniķis. Šogad mani štatu samazinājums neskāra. Aizgāja tie, kas „Latvijas dzelzceļā” sāka strādāt nesen vai arī pensijas un pirmspensijas cilvēki. Tie bija mašīnisti, palīgi, ceļinieki, apkopējas, arī daudzi kargo darbinieki, jo mazinājās kravu pārvadājumi,” pastāstīja Buļs.

Ikvienas darbavietas likvidēšana ir ekonomiskais zudums, pašvaldība ieinteresēta tās saglabāt, radot jaunus piedāvājumus, tā situāciju vērtēja Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs ("Mūsu partija").

„Protams, „Latvijas dzelzceļa” atlaisto daudzums pilsētā ir liels cipars, šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai pilsētā notiktu būvniecības procesi, dažādu projektu ieviešana. Būvniecības sfēra šobrīd ir pārslogota, tur trūkst darbinieku, pilsētā veras vaļā jauni uzņēmumi,” norādīja pilsētas mērs.

No tiem, kuri zaudējuši darbu, pēc NVA datiem, liela daļa ir vecumā virs 50 gadiem, Daugavpilī tie ir 42%.

Gadā laikā Daugavpilī no 238 atlaistajiem dzelzceļa darbiniekiem tikai 37 ir iekārtojušies darbā, četri aizgājuši pensijā, tostarp priekšlaicīgi. Bet 200 joprojām ir darba meklējumos, analizējot darba piedāvājumu klāstu, norādīja NVA pārstāve Jerocka.

„Šobrīd ir vairāk par tūkstoti brīvu darba vietu, lielāko daļu sastāda būvniecības joma, kravas automobiļu vadītāji ir pieprasīti, arī ražošanā. Bijušie „Latvijas dzelzceļa” darbinieki pārsvarā meklē vienkāršu profesiju darbu, iekārtojas par palīgstrādniekiem, atslēdzniekiem, automobiļu vadītājiem, pārdevējiem,” norādīja Jerocka.

Darbu atrast nav tik vienkārši. Daudzi pieteikušies uz apmācībām, pārkvalifikāciju, karjeras konsultācijām, valodu kursiem, tomēr būs arī tādi, kas dosies darba meklējumos uz ārzemēm, īpaši gados jaunākie, par saviem atlaistajiem kolēģiem pārliecināts Andrejs Buļs.

„Šeit, ja ir darbs, tad tas ir maz apmaksāts, bet tās ir ģimenes ar bērniem, kas aug, kurus vajag barot, un ir jāmeklē labākas iespējas,” norādīja Buļs.

Par uzņēmuma nākotnes plāniem šodienas situācijā runāt sarežģīti, atzina „Latvijas dzelzceļa” vadība. Tomēr sarunās ar pilsētas domes vadību, ir iezīmētas perspektīvas, pēc tikšanās ar uzņēmuma vadību sacīja Daugavpils mērs Prelatovs.

„Tie līdzekļi, kuri ieekonomēti no darbinieku atlaišanas, tiks novirzīti atalgojuma palielināšanai, savukārt

„Latvijas dzelzceļa” Daugavpils ritošā sastāva serviss tuvākajā laikā saņems līgumus, kas ļaus nodarbināt cilvēkus, radīt jaunas darbavietas,” norādīja Prelatovs.

Arī tīri ģeogrāfiski Latgale „Latvijas dzelzceļa” koncernam joprojām būs svarīga. To uzsvēra arī Ella Pētermane:

„Jāņem vērā, ka lielākais kravu īpatsvars tiek pārvadāts satiksmē ar Krieviju un Baltkrieviju, turklāt cauri Latgalei iet Eiropu un Āziju savienojošie dzelzceļa tranzīta ceļi.”

„Latvijas dzelzceļa” attīstībā Daugavpils ir īpaši ieinteresēta, jo te atrodas Daugavpils tehnikums, kurā no vairāk nekā 700 studējošo trešdaļa izvēlējušies tieši ar dzelzceļa nozari saistītas profesijas apguvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti