Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās Rietumu sankcijas nekavējoties nodzina rubli vēsturiski zemu. Pirms divām nedēļām vienu eiro varēja nopirkt par 90 rubļiem, šonedēļ jau vajadzēja 120 rubļus, bet brīvdienās pat 130 rubļus.
"Tā apziņa, ka būs slikti un situācija pasliktināsies, nostrādāja ļoti ātri, un ir skaidrs, ka visi, kas bija ieguldījuši šajos vērtspapīros, tajā skaitā valūtā, uzreiz mēģināja riskus mazināt, ieguldījumus mazināt," rubļa kritumu skaidroja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Sankcijas skārušas simtiem fizisku personu, daudzas kompānijas un lielākās bankas, neļaujot, piemēram, tām veikt norēķinus dolāros. Daudzi eksperti uzskata, ka no sankcijām visnopietnākā – un, iespējams, Maskavai negaidīta – bijusi Krievijas Centrālās bankas rezervju iesaldēšana. Krievijas Centrālā banka ārvalstīs dažādās valūtās glabā 630 miljardus dolāru. Aptuveni puse šīs naudas tagad ir paralizēta, un to nevar izmantot rubļa balstīšanai.
"Signet" bankas finanšu analītiķis Voldemārs Strupka stāstīja, ka rubļa vērtība ir mazāk svarīga precēm, kas ir saražotas Krievijas iekšienē,
bet "tas, ko ieraudzīs un jau redz parastais cilvēks, ka importa preces kļūst dārgākas."
Turklāt importa preces drīz beigsies. Garš ir to ārzemju kompāniju saraksts, kas produkciju Krievijai vairs nepiegādās. Piemēram, pēc "IKEA" lēmuma apturēt darbību Krievijā cilvēki metās izpirkt mēbeles.
"Mēs, pirmkārt, redzam rindas aptiekās. Rindas pie bankomātiem ne, izņemot tos, kur var izņemt [ārvalstu] valūtu. Daudzi uzpērk lietas, jo cenas precēm pieaug, piemēram, remontam," pastāstīja biologs no Maskavas Viktors Tatarskis. Viņam darba vietā jau kļuvuši dārgāki nepieciešamie reaģenti. Tie vairs netiek piegādāti, kopš kurjeri "UPS" un "Fedex" apturējuši piegādes. Jāiztiek ar tiem krājumiem, kas atlikuši noliktavā.
Viktors ir pret karu Ukrainā un Rietumu reakciju uzskata par saprotamu: "Ja sāk šādu ārprātīgu karu, tad, protams, kā atbildi var saņemt tikai tādas sankcijas."
Kremlis un Centrālā banka nekavējoties uzlika ierobežojumus kapitāla aizplūšanai. Nerezidentiem aizliedza pārdot akcijas, iedzīvotājiem – pārskaitīt naudu uz kontiem ārzemēs un ieviesa 30% komisiju valūtas maiņai.
Centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina visus iedrošināja strādāt vairāk: "Zinu, ka tas nav viegli, bet neiesaistīsimies politiskos strīdos darbā, mājās, sociālajos tīklos. Tā tikai izdeg spēki, kuri mums ir vajadzīgi, lai darītu savu darbu."
Centrālā banka pacēla procentu likmi līdz 20% un lieliem eksportētājiem lika pārdot valūtas krājumus, lai palīdzētu rublim. Tas ne pārāk patika alumīnija magnātam Oļegam Deripaskam. "Šī ir pirmā pārbaude tam, uz kā rēķina reāli būs šis bankets. (..) Šoreiz neizdosies pārziemot, kā 2014. gadā. Vajag mainīt ekonomisko politiku, vajag beigt šo valsts kapitālismu," savā "Telegram" kanālā rakstīja Kremlim pietuvinātais oligarhs Deripaska.
Naudu Krievija var iegūt, pārdodot naftu un gāzi, bez kuras citām valstīm ir grūtāk iztikt. Šie produkti veido lielāko daļu Krievijas eksporta. Taču sankciju pirmās dienās rāda, ka Krievija nevar pārdot naftu par augstāko cenu.
"SEB ekonomists" pastāstīja, ka cenu starpība starp Krievijas tā saukto "Ural" naftu un starptautisko "Brent" markas naftu ir lielākā kopš Padomju Savienības laika.
"Neskatoties uz to, ka ir spiediens uz naftas cenām, pieprasījums pēc naftas ir, pārdot Krievijai savu naftu ir ļoti lielas grūtības," norādīja Gašpuitis.
Energoresursu pircējiem jārēķinās gan ar norēķinu problēmām, gan jāuzmanās, lai nejauši nepārkāptu sankcijas.
"Jautājums – kā par tiem resursiem samaksāt? Ir tādas ziņas, ka arī Ķīnas bankas par piegādāto naftu nav samaksājušas, jo nezina, kā to izdarīt. Ja valūta nestaigā, kā tos pārskaitījumus uztaisīt," atzīmēja "Signet" bankas analītiķis Strupka.
Arī kompānijas "Latvijas gāze" vadītājs Aigars Kalvītis atzīmēja, ka par norēķiniem pašlaik nav skaidrības, lai arī energonozare nav pakļauta sankcijām: "Uz šo stundu man nav atbildes, kā notiks norēķini nākotnē." Viņš pastāstīja, ka pašreizējās gāzes piegādes Inčukalna krātuvei notiek saskaņā ar iepriekš slēgtajiem līgumiem un apmaksa jau veikta agrāk.
Šoreiz sankcijas izjutīs visi Krievijā. Tās ir tik smagas, lai Kremlis nevarētu finansēt karu un lai iedzīvotāji un elite iebilstu Vladimira Putina politikai. Pagaidām nav uzticamu, svaigu pētījumu, kas parādītu sabiedrības attieksmi pret iebrukumu Ukrainā, bet pirms kara CNN aptaujā militāru spēku atbalstīja puse Krievijas iedzīvotāju.
Biologs no Maskavas Tatarskis pastāstīja, ka starp viņa draugiem tikai pāris izsakās līdzīgi Krievijas oficiālajai retorikai, ka karš jau ilgst astoņus gadus un tas bijis pret krievvalodīgajiem Donbasa iedzīvotājiem: "Vairums, simtiem manu draugu ir pret karu. Bet mans draugu loks pilnīgi neatspoguļo Krievijas populāciju, viņi pamatā ir no Maskavas un Sanktpēterburgas. Pieņemu, ka tie, kas translē valdības viedokli, – ka mūs piespieda, ka tur ir fašisti vai kaut kas vēl tādā garā, – es domāju, ka šādu cilvēku Krievijā ir daudz.
Bet, es domāju, ka būtiski mazāk, nekā 2014. gadā atbalstīja Krimas pievienošanu."
Gašpuitis uzskata, ka drīzāk sankcijas apgrūtinās kara finansēšanu, nekā izsauks iedzīvotāju protestus: "Tas visdrīzāk varētu izpausties vairāku mēnešu laikā kā tāda sociāla un politiska haosa izraisīšanās, kas apgrūtinātu vai padarītu apstākļus karadarbībai Ukrainai neiespējamus."
Jāņem vērā, ka Kremlis tagad aktīvi apspiedīs mēģinājumus protestēt un mēģinājumus sniegt sabiedrībai objektīvu ainu par notiekošo Ukrainā, par ko jau liecina vēršanās pret medijiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
