Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 miljoni tonnu kravu, par 16,8 miljoniem tonnu jeb 14,2% mazāk nekā pirms gada.
Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 miljonus tonnu kravu, kas ir par 42,3% mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 miljonu tonnu kravu – par 21,1% vairāk.
Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 miljonu tonnu kravu, apjoms samazinājās par 45%.
Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 miljoni tonnu, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 miljoni tonnu, samazinājums par 50,7%, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 miljoni tonnu, par 20,9% mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 miljonus tonnu kravu, par 53,8% mazāk nekā 2019. gadā.
Ar autotransportu pārvadāja 75,7 miljonus tonnu kravu, par 2,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Iekšzemē pārvadāja 60 miljonus tonnu kravu, par 7,6% vairāk. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 15,7 miljonus tonnu kravu – par 12,6% mazāk. No tiem eksporta kravas veidoja 4,5 miljonus tonnu – par 4,8% vairāk, bet importa kravas 3,1 miljonu tonnu – par 6,2% mazāk. Ārvalstīs pārvadāja 8,1 miljonu tonnu kravu, par 21,9% mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 76,3% kravu pārvadāja komercpārvadājumos. Tie saruka par 0,8%.
Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēja 1,5 miljonus tonnu naftas produktu, kas ir par 43,9% mazāk. Kravu pārvadājumu ar sauszemes un cauruļvadu transportu kritums bija vērojams visos ceturkšņos: 1. ceturksnī par 24,1%, 2. ceturksnī par 14,7%, 3. ceturksnī par 17,8%, bet 4. ceturksnī par 0,7%.
2020. gadā Latvijas ostās bija zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 miljonus tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.
Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 23,7 miljoni tonnu, par 27,7% mazāk, Ventspils ostā – 12,9 miljoni tonnu jeb par 36,9% mazāk, Liepājas ostā – 6,6 miljoni tonnu jeb par 10% mazāk, bet mazajās ostās – 1,7 miljoni tonnu, par 5% mazāk.
No ostām nosūtīja 35,3 miljonus tonnu kravu, kas ir par 33,3% mazāk nekā 2019. gadā. Samazinājās visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi. Būtiskākais bija ogļu iekraušanas kuģos apjoma kritums par 13,4 miljoniem tonnu jeb 79,6%. Naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 3,1 miljonu tonnu jeb 27,5%. Nosūtīto kokmateriālu apjoms samazinājās par 10,2%, konteineru kravu – par 0,4%, mobilo kravu – par 8,3%, minerālmēslu – par 21,8%, šķeldas – par 14,2%. Savukārt nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieauga par 11%.
Ostās saņēma 9,6 miljonus tonnu kravu, to apjoms pieauga par 1,7%. Naftas produktu izkraušanas apjoms pieauga par 10,8%. Par 19,3% pieauga izkrauto celtniecības materiālu apjoms. Dažādu metālu un to izstrādājumu izkraušanas apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,1%), bet izkrautās šķeldas apjoms pieauga 7,5 reizes. Savukārt no kuģiem izkrauto konteineru kravu un mobilo kravu apjoms samazinājās attiecīgi par 10,7% un 11,5%.
Kravu apgrozījuma samazinājums ostās ceturkšņos saglabājās salīdzinoši vienmērīgs: 1.ceturksnī kravu apgrozījums ostās saruka par 29,3%, 2. ceturksnī – par 30,9%, 3. ceturksnī – par 28,7%, bet 4. ceturksnī – par 22,9%.
Lidostā "Rīga" saņēma un no lidostas nosūtīja 23 200 tonnu kravu jeb par 14,8% mazāk.
