Apmēram 20 tūkstoši dāvanu karšu par kopējo summu 2,5 miljoni eiro jeb 750 kilovatstundas elektroenerģijas bez maksas katrai daudzbērnu ģimenei. Tā „Latvenergo” šogad plāno turpināt sociālā atbalsta programmu, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma ekonomisko ietekmi. Lai pie dāvanu kartes tiktu, arī pēc tirgus atvēršanas vajadzēs būt „Latvenergo” klientam, jo kilovatstundas dāvinās spēkā esošiem līgumiem, skaidro uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss.
Protams, brīdī, kad klients šo dāvinājumu saņem, viņam ir jābūt mūsu klientam. Citādāk mēs nekā šīs kilovatstundas nevaram piešķirt,” saka Bariss.
„Latvenergo” valdes loceklis uzsver, ka atbalsts speciāli izvēlēts vienreizēja dāvinājuma, nevis pastāvīgas atlaides formā, lai iedzīvotāji varētu elektroenerģijas piegādātāju pēc tam arī mainīt. „Līdz ar to klientam ir iespēja šo elektroenerģiju iztērēt mēneša, divu vai trīs laikā, kāds nu viņam ir tas patēriņš, un pēc tam brīvi izvēlēties tirgotāju. Viņš nav piesaistīts tieši pie „Latvenergo”,” saka Bariss.
Atbalsta programma pagaidām plānota līdz šā gada beigām. Bariss norāda, ka ilgtermiņā turpināt sociālo atbalstu nav „Latvenergo” plānos, jo to daudz labāk spēj īstenot valsts un pašvaldības.
„Latvenergo” konkurenta „Baltcom” valdes loceklis Gints Kiršteins atzīst, ka "Latvenergo” plāni par dāvanu kartēm uzņēmumu pārlieku nesatrauc. Tomēr pareizāk būtu, ja sociālais atbalsts būtu valsts pārziņā un tā saņēmēji varētu ar to doties pie jebkura no pārdevējiem. „Šobrīd, es pieņemu, vienkāršākais risinājums ir valstij to darīt caur savu uzņēmumu, kas ir „Latvenergo”. Galvenais, protams, lai ģimenes saņem atbalstu. Bet es domāju, ka pareizākais veids ir, ka to dara valsts, nevis pārdevējs,” saka Kiršteins.
Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama vērtē, ka
"Latvenergo” sociālā atbalsta programmas ietekme uz konkurenci ir niecīga, jo tā potenciāli attieksies vien uz apmēram 2% no 850 tūkstošiem mājsaimniecību.
„Ieguvumi no šādu dāvanu karšu piešķiršanas daudzbērnu ģimenēm noteikti atsvērs iespējamās neērtības vai konkurences riskus. Katrā ziņā, liberalizējot elektroenerģijas tirgu, arī citiem piegādātājiem ir iespējams līdzvērtīgi konkurēt, piedāvāt kādas mārketinga akcijas vai cita veida pasākumus. Konkurences padome uzskata, ka šī ietekme nebūs būtiska,” skaidro Ābrama.
Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu atbalstu sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām norēķiniem par elektroenerģiju varēs saņemt arī caur pašvaldību sociālajiem dienestiem mājokļa pabalsta ietvaros. Šogad tam atvēlēti 3,8 miljoni eiro.
