Kopš 2015. gada ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās sarukuši no 35% līdz 7%

Kopš 2015. gada Latvijas finanšu sistēmā ārvalstu noguldījumi ir samazinājušies piecas reizes. Banku klientu padziļinātas pārbaudes uzlabo finanšu sistēmas drošību, bet vienlaikus tas var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo paildzina procesus un mēdz radīt neskaidrības un neizpratnes.

ĪSUMĀ:

  • Klientiem, kas vēlas sadarboties ar bankām Latvijā, jārēķinās, ka tie tiks pārbaudīti rūpīgāk.
  • Bankām ir jāpārliecinās, ar ko klients nodarbojas, kur rodas tā līdzekļi un peļņa.
  • Nereti informācijas iegūšana prasa vairāk laika, nekā ierasts.
  • Tas saistīts ar reputāciju riskiem un iespējamiem sodiem par sadarbību ar riska klientiem.
  • Banku uzraugs pēdējos divos gados piemēroja sankcijas par nepilnībām piecām bankām.
  • Informācija par pārbaudes rezultātiem vēl nav publiski pieejama.

Kopš 2015.gada Latvijas finanšu sistēmā ārvalstu noguldījumi samazinājušies piecas reizesLinda Zalāne

    No vienas puses, stingrāka klientu izpēte nozīmē finanšu sistēmas drošības garantēšanu, proti, ka caur Latviju neizplūdīs neskaidras izcelsmes nauda un Latvijas bankās nebūs labvēlīga augsne naudas atmazgāšanai. Bet, no otras puses, šāda kārtība, kad bankas rūpīgāk pārbauda gan esošos, gan jaunos klientus, ietekmē uzņēmējdarbības vidi.

    Uz to, ka šādai stingrākai uzraudzībai ir medaļas divas puses, norādīja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “No vienas puses, tā ir zināmā mērā kvalitāte un drošība, ka arī uzņēmēji zina, ar ko viņi sadarbojas.

    Bet, protams, tas ļoti palēnina procesu, ļoti daudz neskaidrību un neizpratnes līdz ar to rodas.

    Tas prasa, lai banku uzraugošās iestādes ievēro tādu principu kā “konsultē vispirms”.”

    Savukārt bankas “Citadele” valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks atzīst, ka riska tolerance ir samazinājusies un tas paņem vairāk laika. Ir situācijas, kad informāciju par klientu no dažādiem reģistriem var iegūt ātri, bet reizēm jāuzdod papildu jautājumi pašam klientam.

    Upenieks pastāstīja, kuru nozaru uzņēmumu klientus bankas pārbauda dziļāk: “Transports, loģistika, starptautiskie pārvadājumi. Tāpat tādas jomas kā celtniecība, kur biežāk parādās ziņas par dažāda veida korupciju un karteļu vienošanos. Ir virkne ar uzņēmumiem, jomām, kur ir samērā liels aplokšņu algu īpatsvars. Protams, tas atspoguļojas riskā, kas klientiem šajās nozarēs piemīt. Attiecīgi šādi klienti tiek vairāk pētīti.”

    Uldis Upenieks precīzu skaitu par to, cik “Citadele” pēdējos divos gados pārtraukusi sadarbību ar klientiem neatklāj. Vien atzina, ka šādi gadījumi ir.

    Viņš iezīmēja tendenci, ka

    klienti mēdz staigāt no vienas bankas pie otras un vajadzības gadījumā meklē to banku, kurai riska tolerance ir zemāka.

    To apliecina arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Attīstības kontroles departamenta direktora vietnieks Kristaps Markovskis. Viņš norādīja, ka FKTK strādā ar bankām, lai to prasības pret klientiem būtu vienādas.

    Banku uzraugs kopumā slavē Latvijas bankas, kas riskanto klientu pārskatīšanai pievērsušās ar lielu centību. Bankas pēdējos gados ir izbeigušas sadarbību ar augsta riska klientiem, būtiski samazinājuši ārvalstu klientu apkalpošanas apjomu. Kopš 2015. gada Latvijas finanšu sistēmā ārvalstu noguldījumi ir samazinājušies piecas reizes.

    “Ja salīdzinām ārvalstu noguldījumus perspektīvā:

    2015. gadā ārvalstu noguldījumi no trešajām valstīm – NVS un pārējās – bija 35%, šī gada septembrī – 7%,”pastāstīja Markovskis.

    Tikmēr iekšzemes un Eiropas Savienības klientu īpatsvars Latvijas strādājošajās bankās kopš 2015. gada ir ievērojami palielinājies. Šobrīd tie veido 80% no visiem noguldījumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti