Panorāma

ASV viceprezidents Maiks Penss viesojas Polijā

Panorāma

"PNB Bankas" likteni lems nākamnedēļ

Visām vajadzībām naudas nepietiks

Koalīcijā smagas diskusijas par valsts papildu tēriņiem nākamgad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi nākamā gada budžetā pārsniedz 953 miljonus eiro. Taču pārdalei pieejamais naudas daudzums, pēc neoficiālām ziņām, ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Tādēļ koalīcijā aiz slēgtām durvīm joprojām turpinās smagas diskusijas par budžetu.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) apkopotās informācijas, ministriju pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā pārsniedz 953 miljonus eiro. Lielāko papildu finansējumu – vairāk nekā 279 miljonus eiro – pieprasījusi Veselības ministrija, galvenokārt – veselības aprūpē strādājošo darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības ministrijai nepieciešami 128 miljoni eiro, savukārt Satiksmes ministrija prasa vairāk nekā 123 miljonus eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina – šādas prasības krietni pārsniedz budžeta iespējas.

"Tas summārais pieprasījums ir tāds, kā jūs nosaucāt – vairāk nekā 900 miljoni eiro. Un nē – mums nav šobrīd saredzams, kādā veidā mēs varētu budžetu tik lielā mērā palielināt. Visu mēs nevarēsim. Bet tas nav nekas jauns. Kopš Latvija atguvusi savu neatkarību, mēs nekad neesam varējuši visas vajadzības izpildīt. Bet ir mierinājums – nevienā valstī nevar visu izpildīt. Tāpat kā nevienā ģimenē nevar visu," norādīja Kariņš.

Par to, kā samērot vajadzības ar iespējām, valdošo partiju sadarbības sanāksmē pirmdien, 2. septembrī, debatēja divarpus stundas.

Diskusijas brīžam uzbangoja tik augstos toņos, ka bija dzirdamas arī aiz slēgtajām durvīm. Tomēr pēc sēdes politiķi bija nerunīgi par iespējamiem kompromisiem.

Premjers budžeta tapšanu salīdzināja ar desu gatavošanas procesu, ko sabiedrībai labāk neredzēt.

"Tā ir tā kā desu taisīšana. Es labprāt un arī citi koalīcijas partneri ar prieku stāstīsim, par ko esam vienojušies, kad tā desa būs gatava," atzīmēja Ministru prezidents.

Budžeta tapšanu vēl vairāk apgrūtina apstāklis, ka līdztekus ministriju vajadzībām ir arī partiju prasības. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija (JKP) budžeta sarunās uzstājīgi aizstāv ieceri par minimālās algas palielināšanu līdz 500 eiro. Kuluāros tiek minēti arī JKP ultimāti, bet partijas līderis Jānis Bordāns par to runā izvairīgi.

"Šeit nepiedalās un šeit nesēž pie galda oligarhu pārstāvji. Un tam ir ļoti liela nozīme. Šīs varētu būt vienas no pirmajām tādām budžeta sarunām. Un tas ir arī sarežģījums, jo mēs runājam par argumentētām vajadzībām. 

Katra partija, un es arī par savu varu runāt, ir gatava atkāpties no kādiem saviem principiem, un katrs to jau ir izdarījis," norādīja Bordāns.

Arī citu partiju pārstāvji pauda gatavību atkāpties no kādām savām prasībām, bet pagaidām atturējās minēt, kuras jomas viņi būtu gatavi upurēt.

Premjers izvirzījis mērķi koalīcijai šīs nedēļas laikā vienoties par budžeta papildu līdzekļu sadali, lai oktobra vidū finanšu ministrs varētu doties uz Saeimu ar sagatavotu budžeta projektu portfelī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti