ĪSUMĀ:
- Veselības reformai plānots papildus piešķirt 154 miljonus eiro
- Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā
- Ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā
- Nākamgad pieaugs finansējums autoceļiem
- Ieplānoti papildu līdzekļi pensijām 10 miljonu eiro apmērā
Budžeta plāna projekts pirmdien, 15. oktobrī, iesniegts Eiropas Komisijai izskatīšanai.
Finanšu ministrija norāda, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.
Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Veselības reformai plānots papildus piešķirt 154 miljonus eiro, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām 10 miljonu eiro apmērā 2019. gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.
2019. gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī būtisks Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts jau no 2018. gada 1. septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019. gadā.
Budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības. Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019. gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018. gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā. Sāktie pasākumi IKT un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā dos lielāku efektu vidējā termiņā.
Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% no IKP apjoma. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Jaunajai valdībai būs iespēja lemt par papildu izdevumiem, attiecīgi lemjot arī par jauniem ieņēmumu avotiem.
Šā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) mainīja nosacījumus, kā tiek vērtēti Eiropas Savienības dalībvalstu budžeti, kā rezultātā Latvijai 2019.gada budžets būtu jāsamazina par 300 miljoniem eiro. Šāda summa radusies, jo līdz šim EK vērtēja valstu budžetus, ņemot vērā strukturālo bilanci, tomēr EK Latvijas budžetu skatīja pēc citas metodoloģijas, proti, izdevumu pieauguma nosacījumiem, ziņoja LETA.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau iepriekš apgalvoja, ka 300 miljonus eiro vērta budžeta konsolidācija, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, iespējams, tomēr nebūs nepieciešama.
