Cenu kāpums un turklāt spēcīgs jaušams visās jomās, pastāstīja pie veikalu plauktiem un pie lielveikaliem Daugavpilī uzrunātie Latgales iedzīvotāji.
Jūlija ir pārdevēja nelielā pārtikas un saimniecības preču veikaliņā. Viņa gan uz savas ādas, gan, vērojot savu pircēju noskaņojumu, cenu kāpumu izjūt vistiešāk:
“Tagad pārskatām ģimenes budžetu. Jāsāk ekonomēt, jo nav zināms, kas būs rīt.
Mūs vistiešāk skar degvielas sadārdzinājums un pārtikas cenas. Vēl gaļai gaidāms cenu kāpumus. Visam pamazām cenas kāpj. Es to pati veikalā redzu. Ir smagi un bēdīgi skatīties, kā cilvēki izpērk sāli, griķus, putraimus, tualetes papīru. Gluži kā kovida sākumā. Daudzi pērk rītdienai, veido krājumus. Viņi gaida vēl lielāku cenu kāpumu un grib vismaz kaut ko iepirkt rītdienai par šodienas cenām. Pašu ģimenē sāksim primāri taupīt uz izklaidēm un apģērba iegādes.”
Edgars no Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta zemnieku saimniecības “Celmi” kopā ar meitu veikalā izvēlējas darba cimdus. Viņu satrauc to cenu kāpums, kas bremzē attīstību:
“Satrauc degvielas un minerālmēslojuma cenas. Būs vairāk jāpiedomā, uz kurieni braukt, mēģināsim kaut ko taupīt. Ja pagājušajā gadā minerālmēslojumu varēja nopirkt par nepilniem 300 eiro par tonnu, tad šogad par 700 eiro un arī tad vēl dabūt nevar. Man ir paziņas, kas stāsta, ka būvniecības preces kļuvušas pat piecas reizes dārgākas.”
Daudzi, piemēram, Dainis no Rēzeknes, vēl pat nav izvērtējuši cenu pārmaiņas, bet saprot, ka ir jomas, kurās būs josta jāsavelk.
“Būs jāpiedomā, vai ir vērts kaut kur braukt, jo degvielas cena tomēr kož. No kaut kā mēģināsim atteikties,” viņš sacīja.
Igora ģimenē Daugavpilī aug vienu gadu vecs puisēns, tieši šogad bijusi vēlme sākt dzīvokļa remontu. Ieceres atliktas.
“Tiklīdz būvmateriāliem sāka kāpt cenas, sapratām, ka par remonta plāniem jāaizmirst. Aug arī komunālie maksājumi, mums vidēji par 20 procentiem par visu vairāk tagad jāmaksā. Un, protams, ka tas atsaucas uz ģimenes finansiālo stāvokli,” stāstīja Igors.
Ne vienam vien šogad izpaliks arī ceļošana.
Gandrīz četras reizes gada laikā pieauga cenas degvielai, par 20% dažādiem piena izstrādājumiem, gandrīz uz pusi kartupeļiem un graudaugiem. Tas sit pa iedzīvotāju maciņiem un liek pārskatīt ģimenes budžetus un plānus, īpaši Latgalē. To Latvijas Radio pastāstīja arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Inguna Gulbe.
“Ceru, ka nebūs paradumu maiņa. Tā drīzāk būs kādu lietu, piemēram, ceļošanas atlikšana. Bet mēs nevaram atlikt paradumu ēst. Mēs varam kādu daļu produktu aizvietot ar citiem vai ne tik daudz ēst ārpus mājas. Latgalē tā nabadzības iespēja skaitliski ir liela, bet cilvēkiem, kas dzīvo viensētās, ir iespēja pašiem izaudzēt pārtiku – kartupeļus, burkānus, kāpostus.
Nav jādomā, ka tūlīt iestāsies bads. Tā tas nav, pastāv iespēja kaut ko pašiem izdarīt. Un ne visi produkti, no kuriem var kaut ko pagatavot, būs nepieejami. Tas, ka daļai cilvēku būs grūti, ir taisnība,” stāstīja Gulbe.
2020. gadā vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā bija pakļauts nabadzības riskam, bet Latgalē katrs trešais.
Pagaidām vismaz lielākajā pilsētā Daugavpilī, kur ir ap 7000 trūcīgo, vēl nav jaušams pieplūdums uz Sociālo dienestu pēc palīdzības. Dienesta vadītāja Līvija Drozde stāstīja: “Es šobrīd tādu milzīgu uzplūdumu neredzu, jo Daugavpilī skolās bērnus baro, bērnudārzos baro, ir zupas virtuves, veselības pabalsti, ko mēs maksājam par zālēm. Tiesa, zāles gan ir kļuvušas ļoti dārgas.”
Smagāk sakarā ar cenu kāpumu varētu būt tiem cilvēkiem, kuri strādā par minimālo algu, nesaņemot nekādu pabalstu. Latgalē kopumā ir zemākā vidējā alga Latvijā – 896 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz par 40% mazāk nekā galvaspilsētā Rīgā.
KONTEKSTS:
Centrālā statistikas pārvaldes dati liecina par lielu cenu pieaugumu. Februārī pēdējā gada griezumā vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par gandrīz 26%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās pat par 33%. Strauji – vismaz četras reizes – kāpa cena degvielai, daudziem pārtikas produktiem, arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Ekonomisti secina, ka daudziem cilvēkiem šajā laikā nāksies saskarties ar grūtībām. Aug arī uz nabadzības riska sliekšņa nonākušo iedzīvotāju skaits.
