Datus par elektroenerģijas tirgus tendencēm pagājušajā gadā apkopojis Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls". Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Junghāns pastāstīja, ka pērn elektroenerģijas patēriņš samazinājās visā Eiropā, jo Covid-19 pandēmijas dēļ samazinājās ekonomiskā aktivitāte.
"Latvijā patēriņa samazinājums bija tikai par 2,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lietuvā patēriņš samazinājās par 2,7%, bet Igaunijā par 3,4%. Eiropas dienvidu valstīs, īpaši Itālijā, Francijā un Spānijā, patēriņa kritums bija 5,6 un pat vairāk procentu. Skandināvijā 2020. gadā bija ļoti liela elektrības izstrāde hidroelektrostacijās, un arī no kontinentālās Eiropas periodiski bija iespējams importēt lētu enerģiju.
2020. gadā Latvijā arī pirmoreiz bija vērojamas atsevišķas stundas, kad elektrība biržā nemaksāja neko. Atsevišķās stundās bija vērojama negatīva cena,
proti – elektrības pircēji, kas iegādājas elektrību biržā, saņēma naudu par to, ka viņi enerģiju iegādājās. Tā bija bezprecedenta situācija," stāstīja Junghāns.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks un enerģijas eksperts Reinis Āboltiņš vērtēja, ka Covid-19 laikā, kad daudzi strādā attālināti no mājām, mainījās arī mājsaimniecību elektroenerģijas tērēšanas paradumi. Līdz šim elektrības patēriņš palielinājās no rīta un vakarā, kad cilvēki devās un atgriezās no darba, bet Covid-19 laikā tas pieauga arī pa dienas vidu. Elektrības patēriņš ievērojami samazinājās Covid-19 pirmā viļņa sākumā, martā.
"Tieši pēc 16. marta varēja redzēt, ka elektroenerģijas pieprasījums un ražošana diezgan būtiski kritās. Tas iezīmēja Covid-19 ekonomiskās aktivitātes un fiziskās aktivitātes ierobežojumu perioda sākumu. Enerģijas patēriņš ļoti būtiski kritās, īpaši industriālās ražošanas ierobežojumu dēļ apstājās lielākie ekonomikas motori. Jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk mēs zinām par šo vīrusu, jo drosmīgāki kļūstam, un aug enerģijas patēriņš.
Kas ir interesanti – atsevišķās valstīs, kur ir siltāks klimats, palielinājās elektroenerģijas patēriņš saldēšanas ierīču uzturēšanai.
Cilvēki vairāk uzturējās mājās, vairāk lietoja saldēšanas ierīces, lai kaut ko ieliktu vai izņemtu. Tad attiecīgi patērēja vairāk enerģijas, lai noturētu temperatūru," stāstīja Āboltiņš.
Pērn Baltijas valstis saražoja tikai 55% no patērētās elektrības, un tas ir līdz šim vēsturiski zemākais līmenis. "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Gatis Junghāns pastāstīja, ka galvenais iemesls – samazinājās elektrības ražošana ogļu degakmens stacijā Igaunijā.
Arī Baltijas energosistēmā ģenerācijas struktūra no gada gadā pakāpeniski mainās. Palielinoties elektrības izstrādei no vēja un saules elektrostacijām, tajā pašā laikā samazinās saražotais elektroenerģijas daudzums, ko ražo no degakmens un cita veida fosilās enerģijas.
RTU pētnieks Āboltiņš vērtēja, ka 2020. gadā ievērojami palielinājās elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem.
"Tieši industriālie lielie patērētāji patērēja mazāk elektroenerģiju, un līdz ar to nevajadzēja darbināt lielās ogļu stacijas vai gāzes elektrostacijas. Bija iespēja daudz efektīvāk izmantot mainīgākās jaudas, ko nodrošina saules un vēja tehnoloģiju pieejamība. Es domāju, ka šīs ir izmaiņas par labu atjaunojamai enerģijai. Skaidrs, ka fosilajai enerģijai nākotne kļūst aizvien grūtāka.
Akmeņogles vispār pazudīs no enerģijas ražošanas. Latvijai tas nav aktuāli, bet mums kaimiņos, Igaunijā, degslāneklis ir netīrākais kurināmais, no kā var ražot elektroenerģiju.
Arī Igaunija ļoti aktīvi strādā pie vēja enerģijas attīstīšanas un citu enerģijas veidu izmantošanas, kas nav saistīti ar fosilo resursu patēriņu," norādīja enerģētikas eksperts.
Pēdējos gados elektrības patēriņš Latvijā saglabājas stabils, svārstoties 2% robežās. Eiropā pērn elektrības patēriņš palielinājās tikai Dānijā, bet lielākais patēriņa kritums bija Itālijā – 7,5%.
