ĪSUMĀ:
- JKP un NA paraksta memorandu par makroekonomikas politiku krīzes laikā.
- Partijas norāda: šī krīze nav laiks jostu savilkšanai, jāstimulē ekonomikā.
- Nepieciešams atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
- Partijas: FM paredz ekonomikas atjaunošanai krietni mazāk par pieļaujamiem 25% no IKP.
- Partijas: Tagad nav īstais laiks gremdēt uzņēmējus par pagātnes rīcību.
- Partijas: Iedzīvotājus, kuri darbojušies speciālajos nodokļu režīmos, nedrīkst uzskatīt par nodokļu nemaksātājiem.
- Partijas aicina paplašināt “Altum” valsts atbalsta programmas.
- Ģimeņu un demogrāfijas atbalstam nepieciešami 200 – 300 miljoni eiro gadā.
- Publiskais pasūtījums jānodrošina, izmantojot Valsts kases aizdevumu un Eiropas Savienības fondus.
- Partijas: Jāpalielina budžeta finansējums arī zinātnei, izglītībai, kultūrai un medicīnai.
Memorandā norādīts, ka iepriekšējā finanšu krīze pirms 10 gadiem saistījās ar “jostu savilkšanu”, rezultātā Latvija emigrācijā zaudēja 10% - 15% iedzīvotāju, bet pašreizējā Covid-19 krīze skar visas valstis, līdz ar to izeja ir nevis “sajozt jostas”, bet tieši pretēji – stimulēt publisko pieprasījumu.
Akcentējot, ka krīzes apstākļos Latvija par saviem cilvēkiem un valsts ekonomiku konkurē ar citām Eiropas valstīm, memorandā kā būtiskākais izcelts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas īstenojams, pārskatot valsts fiskālo politiku.
“Diemžēl Finanšu ministrijas pašreizējā stratēģija līdz 2023. gadam paredz Latvijas ekonomikas atjaunošanai krietni mazāk resursu par pieļaujamiem 25% no iekšzemes kopprodukta (ap 7,5 miljardi eiro),” norāda partijas.
Saprašanās memorandā izcelti četri būtiskākie akcenti: valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšana, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā; daudzveidīgu un mērķtiecīgu atbalsta instrumentu nodrošināšana arī pēc krīzes iedzīvotājiem un uzņēmumiem; publiskā pasūtījuma nodrošināšana, kas dod darbu un ienākumus visā Latvijā; kompleksu pasākumu īstenošana būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļu mazināšanai.
“Ja straujāk nevirzīsimies uz vidējo Eiropas ienākumu līmeni, saskarsimies ar atkārtotu iedzīvotāju emigrācijas vilni. Šobrīd daudzi no aizbraucējiem ir atgriezušies Latvijā, un ir jārada apstākļi, lai viņi izvēlētos šeit palikt arī turpmāk,” teikts memorandā.
Partijas uzskata, ka valdībai jāatbalsta krīzē nonākušie darbinieki, ģimenes un uzņēmumi ar dīkstāves pabalstiem, nozaru atbalsta pakotnēm (piemēram, kultūras un sporta darbinieki, lauksaimnieki, pašnodarbinātie u.c.) un nodokļu atlikšanu.
“Tagad nav īstais laiks gremdēt uzņēmējus par pagātnes rīcību un iedzīvotājus, kuri darbojušies speciālo nodokļu režīmu ietvaros, tos nedrīkst uzskatīt par nodokļu nemaksātājiem,” norādīts memorandā.
Tāpat partijas aicina paplašināt “Altum” valsts atbalsta programmas.
Memorandā pausts atbalsts pasākumiem būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļu mazināšanai.
“Šiem pasākumiem būs nepieciešami vismaz 250-300 miljoni eiro gadā, tai skaitā palielinot algu un pensiju neapliekamo minimumu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, nodrošinot pilnībā sakārtotu pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītības pieejamību atbilstoši labākajām bērnu interesēm, ar iespēju vecākiem strādāt klātienē, attālināti, pilnu slodzi vai daļējā slodzē, nodrošinot pienācīga apjoma ģimenes valsts pabalsta sistēmu, sniedzot atbalstu ģimeņu mājokļa nodrošināšanā, tai skaitā atbrīvojot noteiktas vērtības primāro mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa,” norādīts memorandā.
Savukārt publiskais pasūtījums jānodrošina, izmantojot Valsts kases aizdevumu un Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas, īpaši izceļot pašvaldību attīstības projektus, kas būtu realizējami ātri, stimulējot publisko pieprasījumu jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē.
Saprašanās memorandā partijas vienojušās, ka jārada ievērojami lielāks valsts budžeta bāzes finansējums arī zinātnei, izglītībai, kultūrai un medicīnai.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
