Lai gan domes vadība sēdi raksturo kā ekskursiju uz tirgu, lai klātienē apskatītu teritoriju un uzzinātu par turpmākajiem Centrāltirgus atjaunošanas plāniem, opozīcija norāda, ka tā grib rast atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem - piemēram, kas notiek ar Vidzemes tirgus attīstības plāniem, kam saskaņā ar pērnās vasaras domes lēmumu bija jābūt gataviem jau janvārī.
"Centrāltirgus solīja, ka viņi meklēs investoru, veiks ekonomisko pamatojumu, ko darīt ar Vidzemes tirgu. Faktiski ir pēdējais laiks viņiem prezentēt šo koncepciju. Attiecīgi lēmuma projektā uzdotajam viņiem aprīlis ir pēdējais laiks, kad jāsniedz kaut kāda informācija par to, ko viņi ir paredzējuši darīt Vidzemes tirgū," norāda Zeps.
Otra lieta, kas uztrauc domnieku ir augstās letes Gastronomijas paviljonā. "Nav saprotams, kāpēc būvvalde ir apstiprinājusi projektu, ja šādas letes neatbilst publiskās ēkas normatīvajiem aktiem. Tai skaitā, lai tur varētu iebraukt cilvēki ar invalīdu ratiņiem, aizsniegt pārdevējus un iepirkties," komentē Zeps.
Vēl domes opozīcija nav apmierināta ar to, kādā veidā tiek organizēta tirgošanās un kafejnīcu darbība Rīgas Centrāltirgū.
"Šķiet, ka viss notiek līdzīgi, kā tas ir bijis Āgenskalna tirgū, proti, ir viens kaut kāds apakšuzņēmējs, kurš organizē diezgan necaurspīdīgi visus pārējos apakšuzņēmējus. Un nav iespējams izsekot līdzi, pēc kādiem noteikumiem tiek izvēlēti šie pakalpojumu sniedzēji," stāsta Zeps.
