Inflācijas dēļ samazinās mājsaimniecību pirktspēja un mainās izdevumu struktūra

Latvijā gada inflācija martā sasniedza 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais cenu kāpums bija pārtikai un ar mājokli un transportu saistītiem izdevumiem. Kā cenu celšanās ietekmēs mājsaimniecību patēriņu, un kuras nozares pieprasījuma samazināšanos izjutīs visvairāk?

Inflācijas dēļ samazinās mājsaimniecību pirktspēja un mainās izdevumu struktūra
00:00 / 05:05
Lejuplādēt

Šogad cenas Latvijā augs straujāk nekā ienākumi, tāpēc mājsaimniecību pirktspēja samazināsies. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja – labā ziņa ir tā, ka Covid-19 pandēmijas laikā daļai iedzīvotāju palielinājušies uzkrājumi, bet gaidāmas izmaiņas patēriņa struktūrā.

"Tas nozīmē, ka tur, kur aug cenas pamatvajadzībām – komunālie rēķini, pārtika, mēs tērēsim vairāk. Ja mēs skatāmies uz nozarēm, kur iedzīvotāji varētu mazināt savus tēriņus, tās, pirmkārt, ir ilglietojuma patēriņa preces, elektronika, sadzīves ierīces, dators, telefons, ko var kādu laiku nepirkt, iespējams, arī apģērbi. Mēs arī esam redzējuši iepriekšējās ekonomiskā cikla svārstības, kad tēriņi būvniecībai samazinās straujāk nekā kopējie tēriņi. Un, protams, arī izklaide, tūrisma braucieni. Viss, no kā cilvēks var atteikties, viss, ko var šodien nenopirkt, atlikt uz kādu laiku. Tas arī attiecas uz kaut kādām ekskluzīvām, varbūt luksusa precēm. Bet, protams, tās nepērk visa sabiedrība, un iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem parasti tās rezerves ir lielākas un varbūt nav uzreiz nepieciešamība pārskatīt citus tēriņus," teica ekonomists.

Aptauju par iedzīvotāju finansēm martā veica "Swedbank" Finanšu institūts. Tā eksperte Evija Kropa stāstīja, ka 66% aptaujāto ar bažām lūkojas uz savu finanšu stabilitāti.

Visbiežāk mājsaimniecības izvēlas divas stratēģijas – rūpīgāk plāno finanses un pārskata esošos tēriņus, lai samazinātu izdevumus.

"Pirmkārt, ir kafejnīcu un restorānu apmeklējums, to min 56% iedzīvotāju, uzreiz tam seko ceļojumi ar 43%, kultūras un izklaides pasākumu apmeklējumu ir gatavi un plāno samazināt 34% iedzīvotāju, tāpat trešdaļa iedzīvotāju varētu pārskatīt savus izdevumus gan par apģērbu, gan par apaviem. Un vēl 29% atzīst, ka būtu gatavi samazināt savus tēriņus arī tādās pozīcijās kā pārtika un transports. Tās ir tādas nepieciešamas lietas, kurās ir iespējams ietaupīt. Visretāk, pareizāk sakot, nav gatavi taupīt, ir veselības aprūpe, izglītība un mājokļa izdevumi. Tās ir tādas nepieciešamas lietas normālai ikdienai un uz mājokli, – kādi tie rēķini ir, tādi ir," klāstīja Kropa.

Pēc diviem Covid-19 pandēmijā pavadītiem gadiem, kas smagi skāra viesnīcu un restorānu nozari, tagad nozarei jaunus izaicinājumus rada energoresursu un citu cenu celšanās.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste skaidroja, ka šobrīd Ukrainas kara dēļ tiek atceltas viesnīcu rezervācijas.

"Tālie galamērķi – tas būtu saprotami un tā kā loģiski, varbūt grūti novērtēt tos attālumus un vai mums nav tiešas robežas ar Ukrainu. Mazliet satraucoši ir tas, ka tomēr arī tuvējie galamērķi kā Vācija, Skandināvijas valstis, ņemot vērā Krievijas tuvumu, arī diemžēl atceļ rezervācijas un plānus braukt. Rezervācijas netiek atceltas uz gada otro pusi, bet tādā īstermiņa – atceltas jūnijā, kolēģi min arī jūliju, bet ļoti ceram, ka, mainoties situācijai, tā plūsma tomēr atgriezīsies un rezervācijas arī ienāks. Pats svarīgākais šajā brīdī ir, lai Latvija tiktu pozicionēta kā droša valsts, kur nenotiek kara darbība, nav apdraudējuma, tā ir viegli sasniedzama, viesmīlīgs personāls, absolūti droša tūristiem. Tad arī ceram, ka tūristu plūsma atjaunosies. Uzņēmēji vairāk strādā uz konferencēm un pasākumiem, arī pie citiem segmentiem, kas varbūt iepriekš nebija apgūti," klāstīja Graikste.

Kropa stāstīja – aptauja liecina arī, ka ne visi iedzīvotāji gatavojas taupīt. Tā kā inflācija samazina naudas vērtību, daļa sabiedrības naudu ir gatava arī tērēt.

"Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 23% savukārt atzīst, ka šobrīd drīzāk cenšas baudīt dzīvi, cik vien tas ir iespējams, sev neko neatsakot, jo, kas to zina, ko nesīs vēl tālāka nākotne. Bet šāda tendence, jāatzīst, gan bija pamatā novērojama lielāku ienākumu segmentā. Jo lielāki ienākumi, jo līdz ar to arī tas vēriens uz dzīves baudīšanu tagad un tūlīt ir krietni lielāks nekā zemāku ienākumu segmentā," teica bankas pārstāve.

Privātajam patēriņam ir liela nozīme arī ekonomikas izaugsmē. Pandēmijas laikā lielākie zaudētāji bija izmitināšanas un ēdināšanas nozares, māksla un izklaide. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt