Ar azartspēļu regulējumu mūsu valstij veicas ne pārāk labi. To var secināt no tā, ka šai nozarei veltītu normatīvu ir daudz, bet par sakārtotu šo jomu diez vai var saukt. Sevišķi, ja runa ir par spēļu biznesa regulējumu un nemitīgajām cīņām par iedzīvotāju vai domju interesēm zāles aizliegt un uzņēmēju un spēlmaņu vēlmi pēc taustāmām jeb tā sauktajām zemes spēļu zālēm.
Nesen ziņots par kārtējiem normatīvu uzlabojumiem. Saeimas atkārtoti pieņemtajā Pašvaldību likumā parlaments atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu paplašināt pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu atļaušanu vai aizliegšanu. Likumā tagad būs noteikts, ka
tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Tādējādi varētu tikt mazināti strīdi par dažādu likumu normu piemērošanu, kā rezultātā domju lemto par spēļu zāļu aizliegšanu atceļ uzraugošā ministrija.
Tomēr pati azartspēļu nozare par šiem likuma grozījumiem ir neizpratnē. Tā secināms no Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītāja un "zaļzemnieku" pārstāvja Arņa Vērzemnieka teiktā.
"Kā mums skaidroja Saeimas Juridiskais birojs, tā norma pilnīgi neko nemaina attiecībā uz to, kāds ir jau esošais regulējums. Tieši tāpēc arī komisijā šo normu neatbalstīja Pašvaldību savienība – tā iemesla dēļ, ka šāda norma jau ir azartspēļu un izložu likumā," sacīja Vērzemnieks.
Kamēr Saeimas deputāti pieņem deklaratīvas izmaiņas bez praktiskas jēgas, pavisam taustāma ietekme varētu būt nākamajam pašvaldību lietu ministram, ja tas atšķirībā no aizejošā "Latvijas attīstībai" pārstāvja akceptēs Rīgas teritorijas plānu. Tajā ir faktiski aizliegtas zemes azartspēles Rīgā, atļaujot tās tikai ekskluzīvās viesnīcās, kādu Rīgā nav daudz.
Kādas būtu sekas, ja Rīgas plāns stātos spēkā? To Latvijas Radio jautāja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniecei Signei Birnei.
"Ziniet, man ļoti negribētos komentēt šo Rīgas domes lēmumu un teritoriālā plānojuma lietas. Ja tiek pieņemts šāds lēmums, tad, protams, reālās, legālās spēļu zāles tiek aizvērtas. Es pieņemu, ka noteikti atkal sekos tiesvedības procesi. Ir redzēti piemēri arī no citām valstīm, kur pārmērīgi, līdz galam nepārdomāti, varbūt nekonstruktīvi lēmumi noved pie tā, ka vieta tukša nepaliek. Un vienalga kāds šos pakalpojumus gribēs saņemt, un vienmēr atradīsies kāds, kurš būs gatavs to piedāvāt.
Tādā gadījumā, protams, gan uzraudzība, gan jebkāda regulācija un ierobežojumi ir daudz sarežģītāka un prasa lielākus resursus," sacīja Birne.
Rīgā bāzējas aptuveni puse no visa spēļu biznesa.
Nozares pārstāvis Arnis Vērzemnieks piekrita, ka Rīgas plāns paredz gandrīz pilnīgu zemes spēļu izskaušanu. Bet viņš ir neizpratnē par galvaspilsētas vēlību spēļu zāles atļaut četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
"Nu kā tas praktiski tiks realizēts, kā to varēs īstenot? Uz to mums šī plāna izstrādes gaitā neviens nespēja atbildēt no domes ierēdņu puses, kas gatavoja šo plānu. Tad mūsu jautājums ir: vai Rīgas dome izdos rīkojumus Rīgā esošajām viesnīcām atļaut tur ierīkot azartspēļu vietas? Nespēju iedomāties, nav skaidrs. Pie esošā faktiski tas nozīmē to, ka visur citur spēļu zāles, visas azartspēļu vietas tiks slēgtas," sacīja Vērzemnieks.
Latvijā azartspēles organizē 19 komersanti, nodarbina vairāk nekā 2700 cilvēku, un šā gada deviņos mēnešos apgrozīti gandrīz 200 miljoni eiro. No tiem gandrīz 28 miljoni eiro samaksāti spēļu nodokļos, bet vēl vairāk nekā 30 miljoni citos nodokļos, tajā skaitā divi miljoni eiro pašvaldību makos. Šā gada valsts budžeta plāns gan paredz par trešdaļu lielākus ieņēmumus, bet tie krietni iepaliek.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada marta beigās apturēja Rīgas teritoriālā plānojuma noteikumus. Rīga pie jaunā teritoriālā plānojuma strādāja 10 gadus, taču rezultātu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs sauca par brāķi. Iemesli bijuši vairāki, tajā skaitā iecere aizliegt visā pilsētas teritorijā atrasties spēļu zālēm. Aizliegumu varot noteikt tikai konkrētām vietām.
Tomēr pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kurās 5% barjeru nepārvarēja 13.Saeimas laikā par VARAM atbildīgā "Attīstībai/Par", izskan apņēmība ar Rīgas attīstības plānu nekavēties. Partija "Progresīvie" solījumu par to esot saņēmusi no premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība"), savukārt ar bezpartejisko Rīgas mēru Mārtiņu Staķi par to runāja arī topošo valdību veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvji. Neoficiāla saruna par galvaspilsētas attīstības plānu "Apvienotā saraksta" pārstāvim Uldim Seskam notika arī ar bijušo Rīgas mēru, tagadējo domes un topošo Saeimas opozicionāru Oļegu Burovu ("Gods kalpot Rīgai"/"Latvijas pirmajā vietā").