Iedzīvotāju padomes
Atdodot Saeimai likumu "Par pašvaldībām" otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka likumā obligāti nepieciešams paredzēt tieši vēlētas vietējo kopienu iedzīvotāju padomes, kas varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālās nozīmes jautājumus. Padomju darbā prezidents saskata nomaļu efekta nepieļaušanu lielākās pašvaldībās.
Par likumu atbildīgās pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga no partijas "Saskaņa" Latvijas Radio pauda pārliecību, ka likums pielāgots atbilstoši šai vīzijai: "Daudz lielāku lomu piešķirt līdzdalības budžetam, iepriekš ir pieņemts arī referendumu likums. Visas šīs lietas ir saistītas ar to, kā iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā. Prezidents aicināja caurlūkot pašvaldību likumu un caurskatīt tieši to pantu, kas runā par iedzīvotāju padomēm, precizējot gan to, kas tiks ievēlēts, gan kas var vēlēt padomes, un precīzāk noteikt kompetenču jomu."
Likums noteic, ka iedzīvotāju padomes varēs lemt par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību un vietējām kultūras norisēm.
Šiem nolūkiem būs pieejams arī līdzdalības budžets. Tāpat likums paredzēs, ka attiecīgās pašvaldības domei būs pienākums pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli par šiem jautājumiem gadījumos, kad gaidāmais lēmums var skart attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Kandidēt par iedzīvotāju padomes locekli un piedalīties vēlēšanās var fiziskas personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas vai Eiropas Savienības pilsoņi. Kandidēt darbam padomē varēs arī cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Lai balsotu par vietēju padomi, personai jābūt dzīvesvietas vai īpašuma piederības saistībai ar konkrēto pašvaldību.
Šajās likuma izmaiņās nepilsoņu izstumšanu saskata deputāts Boriss Cilevičs no "Saskaņas" frakcijas: "Šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša – nepilsoņiem nav tiesību piedalīties tīrības, vides kārtības un līdzīgu jautājumu risināšanā un tamlīdzīgi. Te galīgi nav runa par kaut kādiem politiskiem jautājumiem, politiskām tiesībām. Manā skatījumā tas ir absolūti pretēji programmām par integrāciju un tamlīdzīgi."
Debašu turpinājumā gan izskanēja arī atbilde uz šo piezīmi – ja kāds nepilsonis vēlēsies iesaistīties vietējās padomes darbā, tad tās būs papildu motivācija nokārtot pārbaudījumus, lai iegūtu pilsonību.
Vienlaikus deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības bija aicinājis likumā paredzēt padomes pārdēvēt par valdēm, noteikt tās par pašvaldības institūcijām, paplašināt to kompetences. Deputāts rosināja noteikt, ka vietējās padomes ievēl līdzīgā kārtībā kā notiek pašvaldību vēlēšanas. Šie priekšlikumi nav atbalstīti, jo paredzētu gan papildus izmaksas, gan arī paredz citu likumu izmaiņas.
Tāpēc Valainis Valsts prezidenta uzdevumā sagatavotās likuma izmaiņas nosauca par kosmētiskām: "Ja likums paliek tāds, kādu jūs to grasāties atbalstīt, tad nebūs citas iespējas, kā pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu kopumā. Piecas pilsētas un 330 pagasti šobrīd nav pārstāvēti Latvijas pašvaldībās. Tās lemj par teritoriju plānojumiem 50 vai 80 kilometru attālumā no vietas, par ko faktiski tiek pieņemti kādi lēmumi. Lielākā daļa neatbalsta šo reformu, un pamatā tikai tāpēc, ka vara ir attālinājusies no cilvēkiem."
Valsts prezidenta kanceleja caurlūkošanai atdotā likuma grozījumus atzinusi par atbilstošiem Levita norādēm. Pašvaldību likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Lemšana par spēļu zālēm un amatu apvienošana
Likumā pieņemts arī deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu.
Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Pieņemts arī bijušā deputāta Alda Adamoviča priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.
Jaunais likums sabiedrības iesaistīšanai
Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālo sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.
Tiek sagaidīts, ka jaunais regulējums stiprinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēs pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām noteikta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.
Turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likuma anotācijā.
Jaunā kārtība mainīs līdzšinējo kārtību, kas ļāva pašvaldībai izvēlēties – saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.
