Graudkopju profesionālās saimniecības Latvijā speciāli neorientējas uz lopbarības ražošanu, audzē pārtikas graudus. Ik gadu ir daļa graudu, kas neiztur pārtikas kvalitāti un tā kļūst par lopbarību.
Lopbarības graudu apjoms gadu no gadu atšķiras atkarībā no apstākļiem. Ja graudi uz lauka pirms novākšanas pastāv ilgāku laiku lietū un izmirkst, tad zūd pārtikas kvalitātes parametri un graudus kvalificē kā lopbarību. Patlaban vēl to prognozēt nevar. Cūku mēra skartajā teritorijā pēdējos gados graudaudzētāju kļuvis vairāk.
Āfrikas cūku mēris varētu radīt problēmas ne vien cūkaudzētājiem, bet arī citām lauksaimniecības nozarēm. Ulbrokas cūku kompleksa vadītājs Aivars Kokts, vērtējot slimības ietekmi uz nozari valstī, izteica bažas, ka ciest varētu arī graudkopība sliktās mēra skartās valsts slavas dēļ. Tas savukārt kādas citas valstis varētu atturēt no Latvijas izcelsmes lopbarības iepirkšanas savām cūkām.
„Kad cūkaudzētāji izvēlas lopbarības izejvielu, arī mūsu PVD rūpnīcām neiesaka pirkt izejvielu no tām teritorijām Ukrainā, kuras skartas ar cūku mēri. Un kāpēc tad lai zviedru vai dāņu fermeri riskētu, ar ko mēs esam labāki par citiem tirgus dalībniekiem? Vienkārši šis faktors apgrūtina mūsu konkurētspēju brīvajā tirgū,” norāda Kokts.
Graudaudzētaju kooperatīva „Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kopumā no kooperatīva iepirkuma lopbarības graudu apjoms parasti svārstās no 10 līdz 40%. Latvijā lopbarības graudus lielākoties eksportē, un galamērķis visbiežāk ir Spānija.Taču pagaidām nekādu vēsmu no citām valstīm par kādiem ierobežojumiem neesot, turklāt vēl nemaz nav zināms, kāds graudu apjoms tieši lopbarības kvalitātē šogad būs.
„Tie līgumi, kas mums ir noslēgti un kurus gatavojamies izpildīt, tur neviens nav pacēlis šo jautājumu. Jāsaka gan, ka pagaidām Latvijā vāktā labība ir pārtikas kvalitātes, līdz ar to mēs neorientējamies, ka varētu eksportēt daudz lopbarības. Lai arī Eiropā šogad ir ļoti lielas ražas, bet vākšanas apstākļi bija slikti – maz pārtikas kvalitātes un daudz lopbarības,” stāsta Ruža.
Savukārt vietējā tirgū lopbarības patēriņš varētu mazināties, taču Ružas ieskatā, nevis baidoties no slimības ievazāšanas ar graudiem, bet tādēļ, ka sarūk mājas cūku skaits. Cūku mēra skartajā teritorijā graudaudzētāju netrūkstot. Viens no tādiem ir Valdis Zujs, kurš nekādu cūku mēra iespaidu uz savu saimniecību neizjūt un arī nākotnē tādu neprognozē: „Tāpat tos graudus pirks un cūkas baros. Atvest būs dārgāk nekā pirkt šeit. Paies pusgads vai gads, visas tās lietas nomierināsies.”
Lai arī pašlaik no citām valstīm signāli par kādiem ierobežojumiem pret Latvijā audzēto lopbarības graudu eksportu nav, graudaudzētāju kooperatīvs tādu iespēju arī neizslēdz. Un tādā gadījumā līdzīgi kā cūkaudzētāji par zaudējumiem prasīs kompensācijas Eiropai.
