Saimniecībā "Rožkalni" Smiltenes novadā šodien 20 hektāru platībā kuļ zirņus. Saimnieks stāstīja, ka kombainieriem šis ir krietni pinķerīgs darbs, jo augi ir zemu sagūlušies.
"Sarēķināsim kopā to ekonomiju un tad skatīsimies, labāk ir zirņi, rudzi, kvieši. Nu, redzēs, kā tie uzpircēji maksās," teica ZS "Rožkalni" saimnieks Ivars Ādamsons.
"Rožkalnos" graudaugus audzē aptuveni 800 hektāru platībā. Raža šogad esot laba. Ja Zemgalē labība gulst veldrē, tad Vidzemē veldre pavisam nedaudz skārusi tikai dažus laukus.
Ādamsons atzina – nemitīgo resursu cenu svārstību dēļ šis gads zemniekiem bija trauksmains, bet nākamā sezona solās būt vēl lielāks izaicinājums. Galvenokārt augsto minerālmēslu cenu dēļ.
"Skatāmies, kā salāgot, varbūt atsevišķi kāliju, atsevišķi fosforu, slāpekli, kaut ko dalīt, izejot no tā, ko tam tīrumam vajag. Ja mēs tagad ieguldīsim ļoti dārgos mēslos un dārgā sēklā... Dod Dievs, lai tas karš beidzas, lai tirgus normalizējās pasaulē un tad tās cenas sāks krist lejā. Bet, ja mēs būsim dārgi ieguldījuši un ja nākošajā gadā mums graudus pirks par divreiz lētākām cenām, tad tā būs, kā būs," sprieda zemnieks.
Arī lauksaimnieku kooperatīva VAKS graudu nodošanas punktā Valmierā satiktais zemnieks no Bilskas pagasta, ZS "Slokas" saimnieks Vilnis Sleņģis atzina – kā būs nākamgad, nav ne jausmas.
Bet šogad esot padevusies laba kviešu raža, vien proteīna līmenis graudos ir diezgan zems. Tas var ietekmēt graudu cenu.
"Pagaidām izskatās cerīgāk, jo cenas visam bija milzīgas, līdz ar to bija bailes, ka var būt visādi šogad, kā vispār varēs izdzīvot. Tā ir laimes spēle, jo to nevar prognozēt, tikpat labi var nākamgad būt sliktas ražas, lieti vai lieli karstumi, un tas viss var aiziet kaķim zem astes," teica Sleņģis.
VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons skaidroja, ka proteīna līmenis graudos, visticamāk, ir zemāks, jo lauksaimnieki jau pavasarī augsto cenu dēļ taupīja minerālmēslus. Kooperatīvs šovasar radis iespējas minerālmēslus piegādāt no Lietuvas, Polijas un Nīderlandes, jo laukos vienlaikus labības novākšanai jau norit arī ziemas rapša sēja.
"Parādījušies ir arī ļoti sliktas kvalitātes produkti, ar ļoti maziem saturiem, un tur tonnu pat nav vērts skatīties, ir jāskatās saturs. Piesardzību, to mēs aicinām [ievērot]. Rēķināt līdzi, skatīties, nodrošināties un nemēģināt savākt kaut kādu nezināmo maksimumu, bet skatīties, kādi ir izdevumi, lai var atpelnīt atpakaļ," teica Jansons.
Pašlaik kviešu cena biržā svārstās ap 320 eiro par tonnu, vēl maijā cena pārsniedza 400 eiro. Prognozes pagaidām liecina, ka cenas graudiem varētu samazināties arī turpmāk. Tātad jāpiebremzējas arī pārtikas produktu cenu kāpumam.
