Privatizācijas aģentūras jaunā valde plāno līgumu parakstīt jau trešdien.
„Citadeles” banka ir „Parex” bankas labākā daļa, kuru pārdodot, bija cerēts atgūt lielāko daļu no gandrīz divu miljardu eiro lielā valsts ieguldījuma ”Parex” glābšanā.
Pašreizējā bankas pārdošanas cena ir 74 miljoni eiro, un vismaz pusmiljardu eiro no „Parex” bankā ieguldītās naudas valsts neatgūs.
Kādreizējais premjers Ivars Godmanis, kurš bija valdības vadītājs 2008.gada rudenī, kad valsts pārņēma finanšu grūtībās nonākušo „Parex” banku, uzskata, ka „Citadeles” pārdošana iegājusi „šaurā bezizejā”.
Teikšu ļoti godīgi, ir divas sliktas lietas uz šo dienu - cena ir ļoti zema. Punkts viens. Tas ir tīri, rēķinot pēc kapitalizētās peļņas. Ir taču mums cilvēki, kas zina, cik maksā banku pārdošana, pat neskatoties ne uz kādu ģeopolitiku. Tā ir desmit gadu peļņa vismaz. Tagad, ja mēs rēķinām, cik viņiem bija pusgadā peļņa un cik gadā... tad parēķiniet - nu galīgi nekādi nesanāk 74 miljoni eiro par 75% bankas akciju,” Latvijas Radio pauda Godmanis.
„Un otra lieta, ka tomēr banku pērk nevis liela banka ar reputāciju, kas nekur nevar aizmukt, kas ir definējusi sevi banku tirgū pasaulē, bet - nē, pērk fonds un vēl kaut kādas privātpersonas, un vēl īsā laikā. Tā kā vienā teikumā - vajag tomēr atrast citu ceļu, runāt ar [Eiropas] Komisiju, un nevajag Komisiju padarīt par nezin ko!” apgalvoja Godmanis.
„Citadeles” banka pašlaik valsts budžetam ir parādā vairāk nekā 100 miljonus eiro, bet to paredzēts pārdot aptuveni par 70 miljoniem. Šā gada peļņa, kas varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro, tiks jaunajam īpašniekam, jo cena jau noteikta, ierēķinot šo provizorisko peļņu. Ja peļņa būs lielāka – pieaugs pārdošanas cena, ja tā saruks – attiecīgi samazināsies arī cena, bet starpība jaunajam pircējam gan būs jāiegulda bankā, nevis jāpatur savā kabatā, iepriekš Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” skaidroja Privatizācijas aģentūras jaunā valde.
Finanšu eksperti atzīst, ka tā ir ļoti zema cena, kas nevar būt skaidrojama ne ar steigu, ne ģeopolitiskiem apstākļiem, ne vēlmi piesaistīt respektablu investoru. Līgumā atrunāts, ka pircējam pienākums „iepauzēt” ar tālākpārdošanu divus gadus un tad viņš var darboties pēc saviem ieskatiem. Valdības konsultants šajā darījumā ir Francijas banka „Societe Generale”.
Citos darījumos valdības konsultanta „Prudentia” pārstāvis, finansists Ģirts Rungainis gan skaidroja, ka „kaut kas maksā tik, par cik to var pārdot”.
Mana pārliecība ir tā, ka šo aktīvu varēja pārdot dārgāk, neskatoties uz dažādiem valsts pārstāvju apgalvojumiem. To es jums profesionāli pasaku - nauda palika „uz galda”...,” atzina Rungainis.
Kādreizējais Latvijas Krājbankas vadītājs Andris Nātriņš savukārt norādīja, ka pieejamas informācijas pietrūkst, lai sniegtu izsmeļošu atbildi par cenu, „bet tas varētu būt viens no argumentiem, lai ieteiktu nodot šo darījumu Eiropas Komisijai ar tādu domu, ka maz ticams, ka Eiropas Komisija varētu pārdot banku zem tirgus vērtības”.
Uzņēmējs, ekonomists Jānis Ošlejs cenu uzskata par pārāk zemu. „To mēs varam redzēt pēc tā, ka „Citadele” ziņo, ka deviņos mēnešos nopelnījusi 23 miljonus eiro un droši vien gadā viņi nopelnīs ap 30 miljoniem. Un te ir trešā daļa no „Citadeles” kopējās pārdošanas summas,” norādīja Ošlejs.
„Parasti, uzņēmumus pārdodot, rēķina, cik viņi nopelnīs nākamo septiņu gadu laikā, protams, atrēķinot kapitāla izmaksas. Un, ja mēs pieņemtu, ka „Citadele” apmēram līdzīgi pelnītu nākamo septiņu gadu laikā, tad viņas pārdošanas cenai droši vien būtu jābūt ap kādiem 170 miljoniem. Un līdz ar to, ja ir šaubas par to, vai cena ir atbilstoša un laba, un, ņemot vērā to, ka jebkurā gadījumā summa, par kuru banka tiek pārdota, ir krietni zemāka par to, kas tika izlietota „Citadeles” atbalstam, ko nodokļu maksātāji ir iemaksājuši bankā, tik lielu un sarežģītu darījumu ir labāk atlikt un skatīties, ko var uzlabot,” uzskata Ošlejs.
Atlikt un uzlabot pārdošanas līgumu gribēja iepriekšējais Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lauskis. Valdība tam nepiekrita, un ierēdņi atkāpās.
No politiskajiem spēkiem Nacionālā apvienība un „Saskaņa” neatbalsta šādu „Citadeles” pārdošanas scenāriju, rosinot šo darījumu nodot Eiropas Komisijai.
Valdība biedē par to, ka, ja viņi to neizdarīs, to izdarīs Eiropas Komisija. Es domāju, ka viņi ar to biedē paši sevi, baidoties, ka tik tiešām viņi var nebūt pie šī darījuma un to veiks kādas neatkarīgas, kompetentas iestādes. Manuprāt, pie tiem nosacījumiem , kādi ir šobrīd, grūti būtu pārdot banku neizdevīgāk...,” apgalvoja „Saskaņas” Saeimas deputāts Ivars Zariņš.
Eiropas Parlamenta deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle savukārt pauda, ka „mums bija saruna ar Eiropas Komisijas valsts atbalsta un konkurences uzraudzības ierēdni, tātad cilvēku, kurš arī Latvijas gadījumā ir iesaistīts uzraudzībā”.
„Viņa stāsts bija tāds, ka šī procedūra ir tāda, ka valdība 2015. gada laikā (ja darījums nenotiek 2014. gadā un ja šo programmu nepārrunā ar grozījumiem) izvēlas pilnvaroto personu, kuru apstiprina Eiropas Komisija. Acīmredzot, šī persona strādā ar informācijas sniegšanu abām pusēm - gan Eiropas Komisijai, gan valdībai un tā tālāk. Tāpat paliek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzība pār galīgo atlasi un tamlīdzīgi. Un Eiropas Komisija pieņem gala lēmumu, kas nozīmē, ka 27 valstu komisāri plus Junkers faktiski lemj par šādiem darījumiem. Tas ir arī politisks lēmums. Un es neticu, ka Eiropas Komisija varētu nolemt pārdot par vienu vai diviem eiro Krievijas kapitālam... Un galu galā arī Valdis Dombrovskis lieliski zina šo situāciju ap „Citadeli” un pats ir Eiropas Komisijas viceprezidents,” sprieda Zīle.
Jau ziņots, ka pirmdien ieceltā jaunā Privatizācijas aģentūras valde varētu jau līdz valdības maiņai parakstīt par iepriekšējās valdes atkāpšanās iemeslu kļuvušo bankas „Citadeles” pārdošanas līgumu. Tiesa, tas nebūs pašmērķis, un valde arī apšauba, ka jebkura saprātīga nākamā valdība varētu mēģināt apturēt darījumu.
Valdība atbalstītā bankas pārdošanas līguma nosacījumi paredz, ka "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem. Latvijas valdība akceptēja ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka 25% bankas "Citadele" akciju iegādāsies "Ripplewood Holdings", 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
