Ienākumu kāpums netiek līdzi inflācijai
Pēc ekonomista teiktā, darba algas Latvijā turpina augt, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis gandrīz līdz 5% un inflācija strauji samazinās. "Ja situācija darba tirgū ir laba, algas aug un bezdarbs ir zems, kādēļ samazinās patēriņš?
Lielā mērā tas ir saistīts ar augsto inflāciju, kas ir samazinājusi iedzīvotāju pirktspēju, un ienākumu pieaugums šo cenu līmeni vēl nav paspējis noķert," skaidroja ekonomists, norādot: pēdējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par vairāk nekā 25%.
Ekonomists atzīmēja, ka pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti. Kopš gada sākuma mājsaimniecības ir ieguldījušas vairāk nekā 200 miljonus eiro valsts krājobligācijās, un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši arī kredītu maksājumi.
"Rezultātā redzam, ka sarūk mājsaimniecību noguldījumi bankās, savukārt pieaug patēriņa kredītu izsniegšana. Tāpat šogad par mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācija, kas arī negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī. Šogad pensiju indeksācija nav ne tuvu tik liela kā pērn, tomēr oktobrī pensiju indeksējamā daļa pieaugs par 6,4%," teica Āboliņš.
Arī mainās patēriņa paradumi
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula sprieda, ka piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori.
"Savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie patēriņa paradumiem, kādi bija raksturīgi vēl pirms pandēmijas.
Pandēmijas laikā bija izveidojusies zināma nobīde par labu preču patēriņam, jo daļa pakalpojumu (kultūras, izklaides, sporta u.c.) nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, veikt nelielu mājokļa labiekārtošanu, kā arī bija nepieciešams iegādāties attālinātajam darbam vajadzīgo aprīkojumu, tādējādi preču patēriņa dinamika kopumā bija saglabājusies noturīgāka (tā cieta mazāk un atjaunojās straujāk)," sacīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvmateriālu tirdzniecības apjomi Latvijā, neskaitot inflāciju, samazinājās par 9,3%, IT ierīču par 5,6% un apģērbu – par 4,9%. Tāpat septembrī par 7,7% saruka tirdzniecība internetā. Šīs nozares, pēc Āboliņa teiktā, visvairāk ir ietekmējis pirktspējas kritums, jo šo ilglietošanas preču iegādi uz laiku ir iespējams atlikt.
Tikmēr pārtikas tirdzniecībā ir vērojama lielāka stabilitāte un tirdzniecības apjomi septembrī sarukuši vien par 0,4%.
Paula vērtēja: pandēmijas laikā vai arī neilgi pēc tam (izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus) veiktie mājokļa uzlabojumi un pēdējā laikā gausā nekustamā īpašuma tirgus attīstība varētu skaidrot mājokļa preču mazumtirdzniecības apjoma stagnēšanu.
"Neraugoties uz pēdējos ceturkšņos nestabilo vai pat pavājo dinamiku, tādās grupās kā atsevišķu ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču mazumtirdzniecība, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība apgrozījums salīdzināmās cenās arvien ir būtiski augstāks nekā vidēji 2019. gadā, t.i., uzkrātais pieaugums šajā laikā būtiski pārsniedz mazumtirdzniecības kopējo," vērtēja ekonomiste.
Gada nogalē mazumtirdzniecība atgriezīsies plusos?
"Citadeles bankas" ekonomists gan atzina: neraugoties uz tirdzniecības apjomu kritumu septembrī, viņš ir diezgan optimistiski noskaņots par tirdzniecības nozares perspektīvām.
"Pēc manām aplēsēm, Latvijas mājsaimniecību ikmēneša ienākumi šobrīd ir aptuveni 1,3–1,4 miljardi eiro uz rokas, un tie aug katru mēnesi. Tomēr augstās inflācijas dēļ mājsaimniecību tēriņi pēdējā laikā ir ievērojami palielinājušies.
Šobrīd jāpagaida, līdz ienākumu pieaugums noķers inflācijas izraisīto izdevumu pieaugumu. Es domāju, ka ilgi nebūs jāgaida," sprieda Āboliņš.
Pēc viņa sacītā, piemēram, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījumu dati liecina, ka maksājumu karšu apgrozījums septembrī Latvijā bija vien par 1,7 % augstāks nekā pirms gada, taču oktobra pirmajās nedēļās apgrozījuma pieaugums atkal pārsniedz 6%.
Tāpat pēdējos mēnešos ir sācis uzlaboties patērētāju noskaņojums, un, ja vien nenotiek kādas būtiskas izmaiņas darba tirgū, tad jau līdz šī gada nogalei vai nākamā gada sākumam mazumtirdzniecība Latvijā atkal varētu atgriezties plusos, vērtēja bankas ekonomists.
